|
|
|
Курсовая: Bank practice/p>No ðîs tabulas redzam, ka galvenais resursu avots ir piesaistîtie lîdzekïi, kas veido 86-89% no kopçjiem resursiem. Bankas paðas resursi ir 11-14%, kas kopumâ atbilst pasaules banku praksç izveidotai struktûrai. Varam pamanît arî, ka banka 1998.g. ir kïuvusi aktîvâkâ starpbanku tirgû, bet piesaistîjusi lîdzekïus galvenokârt no OECD valstîs reìistrçtâm kredîtiestâdçm. "Parekss bankas" paðu kapitâls 1998.gadâ palielinâjâs no 11,029 tûkst. Ls lîdz 30,000 tûkst. Ls (2.1.attçls), kas bija izdarîts uz iepriekðçjo gadu nesadalîtâs peïòas un rezervju rçíina. 2.1.attçls "Parekss bankas" paðu kapitâls un rezerves Paðu kapitâla sastâvâ 1998.g. ir krasi samazinâjies nesadalîtâs peïòas îpatsvars, kas tieði saistîts ar Krievijas krîzi. Tomçr bûtiski ir atzîmçt, ka tieði "Parekss banka" bija vienîga no lielâkâjâm bankâm, kas pabeidza ðo gadu ar peïòu. Piesaistîto lîdzekïu lielâko daïu sastâda noguldîjumi, t.i noguldîjumi ir bankas galvenais resursu avots. Kopð 1995.gada noguldîjumu lielums bûtiski palielinâjâs (2.2.attçls), un tas turpinâja augt arî 1998.gadâ neskatoties uz Krievijas krîzi. “Parekss Bankai” pieder 23% noguldîjumu tirgus Latvijas Republikâ. Ðis fakts liecina par "Parekss bankas" klientu uzticîbu bankas vadîbai. 2.2.attçls "Parekss bankas" noguldîjumi "Parekss bankas", kâ arî pârçjo banku resursu struktûrai, ir raksturîgi tas, ka lielâko daïu veido lîdzekïi uz pieprasîjumu. (2.3.attçls) Tâ, noguldîjumi uz pierprasîjumu sastâda 86% no kopçjiem noguldîjumiem, un tikai ap 14% ir termiònoguldîjumi. 2.3.attçls Noguldîjumu struktûra (1998.g.) No ðiem faktiem varam izdarît secinâjumu, ka resursu bâze "Parekss bankai" ir diezgan stabîla, jo noguldîjumu uz pieprasîjumu îpaðnieki parasti , atverot norçíinu kontu bankâ, paliek ðîs bankas klienti uz ilgu laiku, bet termiòdepozîtu îpaðnieki pçc termiòa beigðanas parasti meklç izdevîgâkus nosacîjumus jaunam depozîtam, un ir iespçjams, ka viòi izmantos citas bankas pakalpojumus. Tagad pievçrsim uzmanîbu vçl vienam râdîtâjam (2.4.attçls). No diagrammas skaidri redzams cik strauji aug bankas pasîvi kopð 1995.g. Ðis ir viens no râdîtâjiem, kurð parâda, cik strauji attîstâs komercbanka. Uz 1998.g. beigâm "Parekss bankas" pasîvi sasniedza 301,166 tûkst.Ls, un tâs ir lielâkais râdîtâjs starp Latvijas bankâm, kâ arî viens no lielâkâjiem starp Baltijas valstu bankâm. 2.4.attçls "Parekss bankas" pasîvi Pats galvenais râdîtâjs, kas raksturo bankas kapitâlu, ir paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs . Ðis râdîtâjs attçlo kopçjo bankas droðîbas novçrtçjumu, tâs riskam pakïautîbas lîmeni. Pietiekamîbas galvenais princips ir : paðu kapitâla lielumam jâatbilst ar risku svçrtiem aktîviem. Ðo lielumu raksturo paðu kapitâla un riskanto aktîvu attiecîba, kurai pçc Latvijas Bankas kritçrija ir jâbût ne mazâkai par 10%. Latvijas Bankas kritçrijs ir stingrâks par Bâzeles kritçriju - 8%. Nedaudz atðíiras arî kapitâla pietiekamîbas râdîtâja aprçíinâðana saskaòâ ar Latvijas bankas prasîbâm no ðî râdîtâja aprçíinâðanas saskaòâ ar Bâzeles Komitejas prasîbâm. No 2.2.tabulas redzam, ka banka ir izpildîjusi Latvijas Bankas normatîvu. Papildus varam redzçt, ka triju gadu laikâ ðis râdîtâjs ir samazinâjies no 28.4% lîdz 16.19%, t.i. maksâtspçjas risks ar laiku palielinâjâs, bet tas atbilst arî visai banku sistçmai kopumâ. 2.2.tabula Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs
2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte 2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra Bankas aktîvâs operâcijas veido nozîmîgu un noteicoðo tâs operâciju daïu. Aktîvu struktûra ir daþâdu aktîvu posteòu attiecîba pret kopçjiem aktîviem (2.3.tabula). Aktivu kvalitâti nosaka to struktûra, aktîvo operâciju diversifikâcija, riskanto aktîvu apjoms, kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjoms. Komercbankas aktîvus var iedalît èetrâs grupâs: skaidrâ nauda kasç un tâs ekvivalenti, investîcijas vçrtspapîros, kredîti un pamatlîdzekïi. 2.3.tabula Aktîvu struktûra
No tabulas redzams, ka vislikvîdâkie lîdzekïi, t.i. kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku, sastâda 7.4% (1998.g.). Eiropas valstîs ðîs râdîtâjs ir ap 3%, bet Amerikâ un Japânâ - 0%. "Parekss bankas" râdîtâjs vidçji atbilst Itâlijas un Krievijas lîmenim. Tâ lielumu nosaka galvenokârt Centrâlâs Bankas rezervju prasîba. Redzam, ka banka ir salîdzinoði pasîva aktîvo starpbanku operâciju tirgû (6%). Eiropas bankâs ðis râdîtâjs sasniedz 25-35%. Salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem bûtiski palielinâjâs aizdevumu îpatsvars un 1998.g. sasniedza pusi no aktîviem. Aizdevumu kvalitâte bûs izskatîta tâlâk. Vçl viens bûtisks postenis ir investîcijas obligâcijâs un citos vçrtspapîros ar fiksçtu ienâkumu, tas sastâda 29.1% (1998.g.). Redzam, ka ðîs investîcijas samazinâjâs pçdçjo èetru gadu laikâ, atbrîvojot lîdzekïus kreditçðanai. Lielâko daïu no tâm sastâda valdîbas obligâcijas - 14%, bet spekulatîvos nolûkos lielâko daïu sastâda îstermiòa naudas pârvaldîðanas konts - 51%. Kopumâ varam secinât, ka spekulatîvie darîjumi ar obligâcijâm un citiem vçrtspapîriem veido 74%. Secinâjumi: · galveno vietu bankas aktîvajâs operâcijâs aizòem kredîtoperâcijas - 50.3%; · otrajâ vietâ - investîcijas vçrtspapîros - 30.5%; · treðajâ vietâ - kases aktîvi - 13.4%; · pârçjo aktîvu daïa ietver plaðu operâciju spektru un sastâda 5.8%. Neskatoties uz vispârçjâm tendencçm, bankai jâcenðas izveidot racionâlu aktîvu struktûru, kura galvenokârt ir atkarîga no aktîvu kvalitâtes. 2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte Aktivu kvalitâti nosaka to likviditâte, riskanto aktîvu apjoms, nedroðo aktîvu îpatsvars, pelnoðo aktîvu apjoms. LIKVIDITÂTE Lai banka varçtu izpildît savas ikdienas saistîbas, tai ir jâatbilst likviditâtes prasîbâm. Ðim nolûkam bankas aktîvi ir iedalîti grupâs atkarîbâ no likviditâtes pakâpes: augsti likvîdie aktîvi, likvîdie aktîvi un ilgtermiòa likviditâtes aktîvi. Veidojot racionâlu aktîvu struktûru, bankai ir jâizpilda likviditâtes normatîvs. Latvijas Banka kontrolç tekoðâs likviditâtes râdîtâju, kuram pçc tâs prasîbas ir jâbût ne mazâkai par 30%, t.i. tekoðâs prasîbas / tekoðâs saistîbas >=30% "Parekss bankas" likviditâtes koeficients, aprçíinâtais saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm no 72.2% 1997.gadâ ir samazinâjies 1998.gadâ lîdz 62.7%. Latvijas Bankas normatîvs ir izpildîts, iegûtie dati liecina par bankas augstu likviditâti. Tomçr pârâk augsts likvîdo lîdzekïu îpatsvars arî nav laba parâdîba, jo tie parasti ir ar zemu pelnîtspçju, kaut arî ar zemu riska pakâpi. Augsts likviditâtes râdîtâjs ir raksturîgs "Parekss bankai", jo viòu “biznesa filozofijas pamatâ - aizsargât klientu ieguldîjumus un tos pârvaldît ar ârkârtîgu piesarzîbu un profesionalitâti”, tâ vienmçr slavçjâs ar savas darbîbas konservatismu. Augsta likviditâte ir îpaði svarîga krîzes laikâ. Tâ, 1998.gadâ, kad Krievijas krîze bûtiski ietekmçja Latvijas banku sistçmu un arî ekonomiku kopumâ, augsts likviditâtes râdîtâjs liecinâja, ka noguldîtâju lîdzekïi ir droðîbâ un ir pieejami jebkurâ brîdî. Tagad aplûkosim vçl vienu râdîtâju, kurð arî ir pieskaitâms pie likviditâtes râdîtâjiem. Tas ir kredîtu nodroðînâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs, kurð aprçíinâms, kâ kredîtieguldîjumu summas attiecîba pret noguldîjumu kopsummu (2.4.tabula). 2.4.tabula
Ðîs râdîtâjs izsaka, kâ ienâkumu un vienlaikus vislielâkâ riska aktîvi segti ar noguldîjumiem. Ðo râdîtâju plaði izmanto komercbankas savas darbîbas novçrtçðanai un kredîtpolitikas plânoðanai. Jo augstâks ir ðîs râdîtâjs, jo lielâka ir bankas aizdevumu politikas aktivitâtes, bet zema râdîtâja vçrtîba liecina par bankas piesardzîbu un pasivitâti kreditçðanas darîjumos. No tabulas redzams, ka "Parekss bankai" kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjam ir tendence palielinâties, un tas ir strauji palielinâjies 1998.gada laikâ sasniedzot 70%. Otrais râdîtâjs - noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem lîdzekïiem- ir krasi samazinâjies kopð 1995.gada. Ðis râdîtâjs parâda bankas gatavîbu vienlaikus izpildît savas saistîbas noguldîtâju priekðâ. Mûsu gadîjumâ, sprieþot pçc minçtâ radîtâja, bankas likviditâte ir krasi pazeminâjiðies. Tas ir saistîts gan ar likvîdo lîdzekïu (kase un korespondçjoðie konti) samazinâðanos, gan ar noguldîjumu portfeïa palielinâðanos (1998.gadâ par 8.3%). Treðajam râdîtâjam - likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ - arî ir tendence samazinâties, kas var bût izskaidrots ar kredîtportfeïa un pârçjo aktîvu straujo palielinâðanos. Neskatoties uz daþu râdîtâju pasliktinâðanos, Latvijas Bankas likviditâtes normatîvs ir izpildîts, un pat vairâk nekâ divâs reizçs pârsniedz normatîvu, kas liecina par bankas augsto likviditâti. RISKANTO AKTÎVU APJOMS Izskatîsim "Parekss bankas" aktîvu sadalîjumu atbilstoði riska pakâpei un to îpatsvaru kopçjos aktîvos uz 1998.gada piemçra (2.5.tabula), jo kopð 1997.g. Latvijas Bankas prasîbas, t.i. riska pakâpes, ir mainîjuðâs sakarâ ar Krievijas krîzi. Piemçram, Krievijas valdîbas vçrtspapîriem noteikta riska pakâpe tagad sastâda 50% (lîdz 1998.gadam tâ bija 0%). 2.5.tabula Aktîvu sadalîjums atbilstoði riska pakâpei
Ðî tabula parâda, ka "Parekss bankas" aktîvi ir diversificçti atbilstoði riska pakâpei, lielu daïu sastâda aktîvi ar 0% riska pakâpi. Augsta riska (100%) liels aktîvu îpatsvars izskaidrojams ar to, ka bankai ir liels kredîtu îpatsvars (50,3%), tai skaitâ 28% ar 100% riska pakâpi. Tomçr aktîvu analîze pçc riska pakâpes nedod pilnu priekðstatu par bankas aktîvu kvalitâti. Papildus jâanalizç kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjomi, îpaðu uzmanîbu pieverðot kredîtportfeïa kvalitâtes analîzei (2.6.tabula), jo kredîtdarbîba aizòem nozîmîgu vietu bankas darbîbâ un lielâka kredîtu daïa ir 100% riska pakâpi. 2.6.tabula Kredîtportfeïa kvalitâti raksturojoðie râdîtâji
kur: k1=uzkrâjumi sliktiem parâdiem / bilances vçrtîba k2=spec.uzkr.nedroðiem kredîtiem / kredîtportfelis Uzkrâjumu seguma koeficients=paðu kapitâls / spec. uzkr. nedroðiem kredîtiem NIM=Tîrie procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi RAM=(Tîrie procentu ieòçmumi - spec.uzkr.nedr.parâdiem) / vidçjie aktîvi Tabulâ parâdîtie râdîtâji palîdz noteik uzkrâjumu ietekmi uz bankas droðîbu, kâ arî kredîtportfeïa rentabilitâti. Râdîtâjs k1 ir bûtiski samazinâjies, taèu tâ vçrtîba ir tuvu 3.5%, kas liecina par aktîvu zemu kvalitâti. Speciâlie uzkrâjumi nedroðiem parâdiem raksturo bankas novçrtçto kredîtrisku. No tabulas redzams, ka speciâlo uzkrâjumu koeficients ir samazinâjies no 12.6% 1996.gadâ lîdz 4.34% 1998.gadâ. Tomçr k2 ir lielâks par 3%, kas liecina par kredîtportfeïa slikto kvalitâti. Liels speciâlo uzkrâjumu îpatsvars var bût saistîts ar nestabilo ekonomisko situâciju un 1995. un 1998. gadu krîþu ietekmi. K3 koeficients parâda uzkrâjumu segumu ar paðu kapitâlu. Lielums zem 1 liecina par to, ka banka spçj nosegt visus paredzçtos iespçjamos zaudçjumus ar paðu kapitâlu. Pieòemams varçtu bût râdîtâjs zem 1,75, kritisks ir koeficienta lielums virs 2,5. 2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze 2.3.1. Procentu marþa Procentu marþa - starpîba starp procentu ieòçmumiem un procentu izdevumiem. Tas ir bankas galvenais ienâkumu avots. Marþa var bût raksturota ar absolûto lielumu vai daudziem finansu koeficientiem. Aplûkosim divus procentu marþas koeficientus (sk. 2.6. tabulu). NIM ir tîrâ procentu marþa. Šis koeficients pēc būtības ir rentabilitātes koeficients, kurš parāda resursu izvietošanas efektivitāti. Pēdējos divos gados šīs rādītājs ir būtiski samazinājies, tas ir saistīts ar aktīvu strauju pieaugumu. Tai pašā laikā tīrā procentu maržā pēc absolūta lieluma 1998.gadā ir izaugusi par 53% salīdzinot ar 1997.gadu. Otrais koeficients – RAM – ir ar risku koriģētā marža. Šis rādītājs parāda, kādā mērā iespējami nedrošo kredītu zaudējumi var būt segti ar tīriem procentu ieņēmumiem. Šī koeficienta uzlabošanās saitīta ar uzkrājumu nedrošiem parādiem samazināšanos, kas savukārt liecina par kredītportfeļa uzlabošanos. 2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze Analizçjot bankas ieòçmumus un izdevumus, izmanto tâdus paòemienus kâ struktûras analîze, dinamikas analîze, koeficientu analîze. Vispopulârâki ir ðâdi koeficienti (2.7.tabula): 2.7.tabula Ieòçmumu / izdevumu analîzes râdîtâji
kur : K1 = perioda procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi; K2 = perioda neprocentu ieòçmumi / vidçjie aktîvi; K3 = perioda neprocentu izdevumi / vidçjie aktîvi; K4 = (neprocentu ieòçmumi - neprocentu izdevumi) / (procentu ieòçmumi - procentu izdevumi). Koeficients K1 parâda bankas procentu ieòçmumu marþu. Pasaules praksç bankas orientçjas uz ðî koeficienta vçrtîbu ap 3 - 4%. "Parekss bankai" ðis râdîtâjs ir daudz lielâks, kas nozîmç tieði procentu ieòçmumu lielu îpatsvaru. Koeficientiem K2 un K3 nav paredzçti normatîvi, tos regulç pati banka. Ðie râdîtâji parâda attiecîgi neprocentu ieòçmumu un neprocentu izdevumu marþas. Redzam, ka neprocentu izdevumi gandrîz divreiz pârsniedz neprocentu ieòçmumus. Tas ir saistîts galvenokârt ar lieliem administratîviem izdevumiem. Ceturtais koeficients K4 pasaules praksç orientç bankas uz to, lai neprocentu ieòçmumi veidotu ap 30% no procentu ieòçmumiem, bet tam nevajadzçtu stipri pârsniegt ðo lielumu. Mûsu gadîjumâ redzam, ka koeficientam K4 ir negatîvâs vçrtîbas, jo, kâ mçs noskaidrojâm, neprocentu izdevumi pârsniedz neprocentu ieòçmumus. 1998.g. tik krasas ðî koeficienta izmaiòas saistîtas ar to, ka daudzkârt palielinâjâs izdevumi uzkrajumiem nedroðiem parâdiem Krievijas krîzes rezultâtâ. 2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze Peïòas lîmeòa analîzes pamatpaòemieni ir: · peïòas avotu struktûras analîze; · finansu koeficientu analîze; · faktoru analîze. Bankas peïòas lîmeòa, t.i. rentabilitâtes râdîtâji ietver (2.8.tabula) : · peïòas un aktîvu attiecîbu; · peïòas pirms nodokïiem un aktîvu attiecîbu; · peïòas un paðu kapitâla attiecîbu; · peïòu uz vienu darbinieku. 2.8.tabula Rentabilitâtes râdîtâji
kur : ROA = tîrâ peïòa / vidçjie aktîvi; ROA* = peïòa pirms nodokïiem / vidçjie aktîvi ROE (1) = tîrâ peïòa / vidçjais paðu kapitâls ROE (2) = tîrâ peïòa / videjais pamatkapitâls ROE* (1) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais paðu kapitâls ROE* (2) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais pamatkapitâls K = tîrâ peïòa / vidçjais darbinieku skaits Peïòas un aktîvu attiecîba (ROA - aktîvu rentabilitâte) ir pamatrâdîtâjs, kurð ïauj dot pirmo kvantitatîvo bankas rentabilitâtes novçrtçjumu, tomçr tas nav vienîgais kritçrijs bankas darbîbas efektivitâtes novçrtçðanai. Tas ir saistîts ar to, ka liela peïòa parasti nozîmç lielu aktîvu risku, tâpçc jâòem vçrâ bankas aizsardzîbas pret riskiem lîmenis. Ðî râdîtâja normatîvas vçrtîbas ir 1.15 - 0.35%. Tâtad redzam, ka "Parekss banka" sasniedza aktîvu reantabilitâtes normatîvo vçrtîbu. Koeficienta strauja samazinâðanos saitîta ar aktîvu pieaugumu un zemo peïòas lîmeni Krievijas krîzes rezultâtâ. Koeficientu ROA* izmanto peïòas menedþmenta novçrtçðanai. Jo lielâka ir starpîba starp ROA un ROA*, jo sliktâkâ ir peïòas vadîba pârçjiem apstâkïiem nemainoties. Koeficienti ROE (1), ROE (2), ROE* (1) un ROE* (2) atspoguïo akcionâru ieguldîtâ kapitâla atdevi. Râdîtâji raksturo : · bankas paðfinansçðanas potenciâlu - peïòas sadales rezultâtâ daïa peïòas var palikt var palikt bankâ, palielinot kapitâlu; · bankas potenciâlu dividenþu izmaksâm akcionâriem; · lîdzekïu mçrítiecîgumu ieguldît tieði analizçjamâs bankas kapitâlâ, salîdzinot ðo koeficientu ar analogiem râdîtâjiem citâs komercbankâs un ekonomikas nozarçs. No tabulas redzam, ka 1996. un 1997. gados "Parekss bankas" kapitâla atdeve bija samçrâ augstâ lîmenî. Bankâm ir raksturîgi, ka ar zemu ROA tâs var sasniegt augstu ROE, jo bankas strâdâ galvenokârt ar piesaistîtiem lîdzekïiem. 1998.gada ðî koeficienta vçrtîbas straujð kritums saistîts ar zemu peïòu Krievijas krîzes rezultâtâ un pamatkapitâla palielinâjumu no 11,029 tûkst.Ls lîdz 30,000 tûkst.Ls. Koeficients K parâda kâdâ mçrâ peïòas vadîðana ir saskaòota ar personâla vadîðanu. Ir vēl daudzi citi peļņas līmeņi raksturojošie koeficienti. Tomēr, veicot analīzi, ir svarīgi izvēlēties tikai dažus, kuri dotu visprecīzāko priekšstatu un ļautu sasniegt konkrētus izvirzītus analīzes mērķus.
Secinâjumi un priekðlikumi Realizējot uzstādītos uzdevumus darba mērķa sasniegšanai, autors izdarīja sekojošus secinājumus: 1) Finansu analīze ir ļoti svarīga un nepieciešama gan bankas īpašniekiem un vadībai, gan uzraudzības institūcijām un bankas esošiem vai potenciāliem klientiem personīgo un lietišķo lēmumu pieņemšanas procesā. 2) Izšķir daudzus finansu analīzes veidus, metodes un formas, kuru izvēli nosaka analīzes mērķis. 3) Bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins ir galvenie finansu dokumenti, kuri sniedz informāciju par bankas finansiālo stāvokli un darbību. 4) Informācija, ko sniedz finansu pārskati ir pietiekama, lai veiktu detalizēto ārējo analīzi un pieņemt pareizu lēmumu, balstoties uz analīzes rezultatiem. 5) Latvijas banku darbība balstās uz starptautiskiem banku darbības principiem, kas ļauj plaši pielietot ārzemju praksi banku analīzē un novērtēšanā. 6) Izvēloties analīzes metodi, jāņem vērā konkrēto izvirzīto mērķi, ko savukārt nosaka informācijas lietotāja vajadzības un intereses. 7) Visplašāk izmantojamā analīzes metode ir koeficientu metode. Tā dod iespēju salīdzināt daudzas bankas savā starpā neatkarīgi no to lieluma. 8) Veicot analīzi, ir ļoti svarīgi izskatīt ne tikai atsevišķus posteņus, bet arī visu kopumā. Piemēram, atsevišķi analizējot aktīvu un pasīvu struktūras, jāanalizē arī aktīvu atbilstība pasīvu struktūrai. 9) “Parekss Banka” ir droša banka ar stabīlu resursu bāzi. Tās kapitāla struktūra atbilst pasaules praksē izveidotiem vidējiem rādītājiem. Noguldītāju līdzekļi ir aizsargāti ar 33,752 tūkst.Ls lielu pašu kapitālu, kas katru gadu aug, palielinot bankas iespēju segt iespējamos zaudējumus neskarot noguldītāju līdzekļus. Bankas kapitāls atbilst kapitāla pietiekamības prasībām, t.i. tas ir samērots ar riskanto darījumu apjomu. 10) Galvenais bankas augsmes rādītājs ir aktīvu palielinājums. “Parekss Bankas” aktīvi palielinājas par 67% 1997.gadā, par 21% 1998.gadā. Tā ir lielāka banka Latvijā un viena no lielākajām starp Baltijas valstīm pēc aktīvu lieluma. 11) “Parekss Banka” izpilda visas Latvijas Bankas normatīvas prasības. 12) “Parekss Banka” ir augsti likvīda banka. Likvīdo līdzekļu daudzums ļauj izpildīt uzreiz ap 60% likumīgu prasību, kas divreiz pārsniedz Latvijas Bankas normatīvu. 13) Bankas vadība vadās pēc piesardzības principa. Visi darbības riski ir stingri kontrolējami un difersificēti. Kā piemēru var minēt, ka Krievijas krīzes sekas nonodarīja bankai ievērojamus zaudējumus un finansu rezultāts 1998.gadā bija pozitīvs. 14) “Parekss Banka” ir rentabla banka ar stabiliem ienākumiem. Galvenie ienākumu avoti ir procentu un komisijas ienemumi. Autors uzskata, ka izvirzītie uzdevumi ir izpildīti, tādejādi darba mērķis ir sasniegts. Finansu analīzes popularizācijai autors grib piedāvāt dažus priekšlikumus: 1) Masu medijās plašāk jāstasta par banku darbību, tās tendencēm un rezultātiem. 2) Strādājot pie šī darba, autors konstatēja speciālas literatūras trūkumu latviešu valodā, kas būtu pieskaņota Latvijas apstākļiem. Vajadzētu vairāk rakstīt par šo tematu, aktīvi izplatīt informāciju par analīzes virzieniem un metodēm. 3) Visai informācijai, ko publicē bankas par savu darbību, ir jābūt vairāk orientētai uz aprindas cilvēkiem, ne tikai uz speciālistiem šajā jomā; tai jābūt viegli saprotamai. 4) Banku esošiem un potenciāliem klientiem jāizskaidro analīzes svarīgumu, jo, kontrolējot un analīzējot izvēlētās bankas darbību, klients kontrolē savu naudas līdzekļu kustību.
Izmantotâs literatûras un avotu saraksts 1) Kredītiestāžu likums, pieņemts 05.10.1995, spēkā ar 24.10.1995 2) Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi, spēkā ar 01.09.1996 3) Банковское дело справочное пособие, под ред. Ю.А.Бабичевой, Москва 1994, 397 стр. 4) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1992, 428 стр. 5) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1999, 574 стр. 6) Commercial Bank Management, Peter S. Rose, IRWIN 1991 7) Aleksandrovs A., “Bankas: rezultati un secinājumi”, Latvijas ekonomists, Nr. 11, 1999 8) Korovins A., Kaširins V., “Uzņēmuma finansiālā stāvokļa ekspresanalīze auditā (apspriešanas kartībā)”, Latvijas ekonomists, Nr. 12, 1999 9) Kudinska M., “Banku stabilitates novērtēšanas metodes”, Kapitāls, Nr. 1(13), 1999 10) Zelgalve E., Skuratova N., “Komercbanku finansu pārskatu ekonomiskā analīze: ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas prakse”, Latvijas Ekonomists, Nr. 9, 1996 11) David C. Richardson, “PEARLS Financial Stabilization Monitoring and Evaluation”, World Council of Credit Unions Research Monograph Series, October 1994 12) Довгялло М. и др., “Методология рейтингового анализа коммерческих банков”, Рынок ценных бумаг, N 20(155), 1999 13) Новикова И., “Финансовый анализ как элемент финансового менеджмента”, Латвияс Экономистс, N 7-8, 1999 14) Синягин А., “Специфика и возможности финансового анализа компаний в российских условиях”, Рынок ценных бумаг, N16(151), 1999 15) Хейнсворт Р., “Российская банковская система – три важных момента, которым не уделяют внимания”, Рынок ценных бумаг, N20(155), 1999 16) A/s “Parekss Banka” nepublicētie materiāli: 17) 16.1. Gada pārskats par 1996.gadu; 18) 16.2. Gada pārskats par 1997.gadu; 19) 16.3. Gada pārskats par 1998.gadu.
Pielikumi [S1] [S2] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||
Рефераты бесплатно, реферат бесплатно, сочинения, курсовые работы, реферат, доклады, рефераты, рефераты скачать, рефераты на тему, курсовые, дипломы, научные работы и многое другое. |
||
При использовании материалов - ссылка на сайт обязательна. |
||
