Курсовая: Bank practice

Курсовая: Bank practice

Banku Augstskola

Banku katedra

Kursa darbs

Finansu pârskatu analîze un rezultâtu

izmantoðana bankas novçrtçðanâ

Banku specialitâtes

2B3 grupas studente

Oksana Gladija

Kursa darba vadîtâja

doc. Marina Kudinska

Rîga, 2000

SATURA RÂDÎTÂJS

Ievads_____________________________________________________________ 3

Pielikumi_________________________________________________________ 28

Ievads

Strauju pārmaiņu laiks ir palicis pagātnē,

ekonomiskā situācija valstī ir nostabilizējusies,

tomēr banku sektorā konkurence arvien saasinās. Patlaban

Latvijā darbojas 25 licencētas komercbankas, tās atrodas zem

stingras Latvijas Bankas kontroles. Latvijas Bankas normatīvie dokumenti

atbilst starptautiskiem banku darbības principiem, kas palielina

varbūtību, ka dažas Latvijas bankas neatbilst šiem

principiem to nestabilo finansu stāvokļa dēļ.

Cenšoties palielināt savu tirgus daļu un nostiprinat savas

pozīcijas, bankas izstrāda un ievieš jaunus produktus un

pakalpojumus. Šai piedāvājumu daudzveidībā

jāprot orientēties izvēloties sev piemēroto banku.

Neviena ekonomikas sfēra nevar pastāvēt bez bankām. Lai

iekārotu klientu uzticību, bankām ir jābūt

finansiāli drošām un stabīlām. Tāpēc ir

ļoti svarīgi, lai jebkurš ieinteresēts prastu

patstāvīgi novērtēt bankas darbību. Šī

nepieciešamība nosaka finansu analīzes svarīgumu.

Plaši izmantojama finansu analīzes forma ir ārējā

analīze, ko veic uz banku finansu pārskatu pamata. Lai saprastu

tajos ietvērto informāciju, finansu pārskati jāprot

lasīt. Šī darba mērķis ir palīdzēt

cilvēkiem izveidot patiesu priekšstatu par komercbankas

darbību, uz kuru pamata var pieņemt pareizo lēmumu par

iespējamo sadarbību.

Minēto mērķi autors realizēja sekojošo uzdevumu

formā:

Ø Pamatot finansu analīzes nepieciešamību;

Ø Iepazistināt ar finansu analīzes

formām, veidiem un metodēm;

Ø Uz a/s “Parekss Banka” finansu pārskatu

piemēra parādīt iespējamo finansu analīzes norisi:

§ Veikt bankas pasīvu struktūras raksturojumu un analīzi;

§ Izskaidrot tērminu “aktīvu kvalitāte” un raksturot

bankas aktīvu struktūru;

§ Veikt bankas rentabilitātes analīzi.

Kursa darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā

nodaļa sniedz teorētisko pamatinformāciju par finansu

analīzi, tās formām, veidiem un metodēm.

Atsevišķi tiek raksturota bankas bilances analīze, jo bilance

ir galvenais finansu informācijas avots. Pēc autora domām

teorētiskā informācija palīdzēs lasītājam

labāk saprast finansu analīzes būtību, tās

svarīgumu un nepieciešamību, kā arī dos iespēju

izvēlēties sev piemēroto metodi patstāvīgai

analīzes veikšanai.

Otrajā nodaļā teorētiskā informācija tiek

ilustrēta ar praktiskiem piemēriem. Tiek izrēķināti

un interpretēti daudzi finansu koeficienti, kuri raksturo bankas

finansiālo stāvokli; tiek izdarīti secinājumi par

analīzējamās bankas darbību. Šai nodaļā

sniegtā informācija iemācīs lasītāju lasīt

finansu parskatus , atrast viņu interesējošo informāciju

un pieņemt pareizo lēmumu.

Diemžēl informācija, ko sniedz finansu pārskati, ir

diezgan ierobežota. Tāpēc nav iespējams veikt bankas

finansu darbības pilnu analīzi. Tomēr pilnā

detalizēta analīze ir nepieciešama vairāk

īpašniekiem stratēģisko lēmumu

pieņemšanai, bet esošiem un potenciāliem klientiem

ārējā analīze ir pietiekoša.

Šis darbs nav pārāk detalizēts, tas dod tikai

vispārējo priekšstatu par analīzes virzieniem. Tas ir

tikai pamats. Darba autors vēlas turpināt pētīt

analīzes problēmas, iedziļināties darbā

izvirzītajos jautājumos. Pēc autora uzskata izpētes

rezultāti var tikt atspoguļoti diplomdarbā.

Darbā tiek izmantoti vispārpieņemti saīsinājumi, proti:

t.sk. – tai skaitā;

t.i. – tas ir ;

p., - piemēram;

u.c. – un citi;

utt. – un tā tālāk .

Darbā tiek izmantoti arī citu autoru viedokļi un raksturojumi,

uz to pēc citātiem ir atsauces uz izmantotās literatūras

un avotu sarakstā norādītajiem rakstiem. Visa skaitliskā

informācija, kura tiek izmantota praktiskajos aprēķinos, ir

ņemta no a/s “Parekss Banka” publicētajiem gada pārskatiem par

1996., 1997. un 1998.gadiem, tāpēc tekstā nav uz tiem

atsevišķo atsauču.

1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums

1.1. Finansu analîzes saturs

Finansu analîze ir daïa no saimnieciskâs darbîbas

pilnas analîzes, kas sastâv no finansu analîzes un

vadîbas analîzes. Ðis iedalîjums ir pamatots ar to, ka

uzskaites sistçma bankas iekðienç iedalâs uz finansu un

vadîbas uzskaiti.

Komercbanku, tâpat kâ jebkuru citu uzòçmumu,

darbîbas rezultâti atspoguïojas finansu pârskatos, uz

kuru pamata nasakâmi vçrtçjuma râdîtâji

un sastâdâmi analîtiskie raksturojumi.

Finansu pârskatu galvenais uzdevums ir sniegt patiesu, pilnu un

operatîvu ekonomisko informâciju par bankas darbîbu. Finansu

pârskatiem ir jâbût saprotamiem esoðiem,

potenciâliem investoriem un kreditoriem, dot viòiem

priekðstatu par darbîbas apjomiem un riskiem, kas saistîti ar

gaidamiem ienâkumiem, jâsniedz informcija par piesaistîto

resursu sastâvu, veidiem un izvietojumu, par uzkrâjumu

nedroðiem parâdiem esamîbu u.tt.

Lai informâcija tieðâm bûtu lietderîga, bankâm

ik ceturksni jâpublicç atskaites par savu darbîbu, kas

ïauj partneriem un klientiem izveidot savus neatkarîgus

viedokïus un ievçrojami paplaðinât analîtiíu

iespçjas.

“Rietumeiropas un Amerikas komercbankas, izòçmot bilances un

peïòas un zaudçjumu pârskatus, publicç

vairâkus datus, kuri tieði interesç akcionârus,

potenciâlos noguldîtâjus un kreditorus. Tâ ir

informâcija par bankas tîro peïòu, par

izmaksâjamâm akciju dividendçm un citiem darbîbas

râdîtâjiem. Zîmîgi ir tas, ka ârvalstu

bankas, publicçjot savus pârskatus, orientçjas ne tikai uz

banku speciâlistiem, bet arî uz personâm, kurâm nav

speciâlas izglîtîbas. Tâpçc ârvalstu banku

finansu pârskatos sniegti skaidrojumi, uz kâ pamata un

kâdâ veidâ aprçíinâms viens vai otrs

râdîtâjs.

Amerikas banku praksç, aprçíinot vçrtçjuma

râdîtâjus, tiek izmantota “augstas rentabilitâtes

koncepcija” (high profitability banking). Tâ aptver trîs

pamatkomponentus:

1) ienâkumu maksimilizâcija;

2) izdevumu minimilizâcija;

3) menedþmenta kvalitâte.

Ienâkumu maksimilizâcija sasniedzama, palielinot

kredîtoperâciju, vçrtspapîru operâciju (un citu

aktîvu operâciju) rentabilitâti, kâ arî veidojot

aktîvu elastîgu struktûru, kas spçjîga

reaìçt uz procentu likmju izmaiòâm.

Izdevumu minimilizâciju nodroðina pasîvu optimâlâ

struktûra, nestandarta kredîtu apjomu samazinâðana (ar

bankas kredîtu portfeïa uzlaboðanu), kâ arî kontrole

par mçrítiecîgu lîdzekïu izmantoðanu.

No menedþmenta kvalitâtes, tas ir vadîbas efektivitâtes

pakâpes, atkarîgs, cik sekmîgi tiks iedarbinâti divi

pirmie komponenti.” [10.]

No augstâk teiktâ redzam, ka finansu pârskatu atklâtumam

ir ïoti liela nozîme, tâpçc katrai komercbankai ir

jâcenðas palielinât savu finansu pârskatu

atklâtumu. Tomçr banku darbîbas atklâtumam ir

arî savas negatîvas puses. Ja publicçtajâs bankas

atskaitçs bûs parâdîtas kaut nelielas finansu

rezultâtu pasliktinâðanos, kas var bût

vienkârði saistîtas ar kïûdu, banka var

zaudçt klientu uzticçðanos. No otrâs puses pasaules

prakse liecina par to, ka bankas darbîbas atklâtums veicina

kvalitatîvo îpaðîbu uzlabojumu.

Analîze, kas balstâs tikai uz grâmatvedîbas

pârskatu izpçti, ir bankas ârçjâ analîze,

ko veic ârçjie informâcijas lietotâji lai

apmierinâtu savas intereses.

Ârçjai analîzei ir ðâdas îpatnîbas:

· liels daudzums analîzes subjektu un informâcijas lietotâju;

· analîzes subjektu mçríu un intereðu daudzveidîba;

· analîzes tipisko metoþu, uzskaites standartu un atskaiðu esamîba;

· analîze ir orientçta tikai uz publiskâm, ârçjâm atskaitçm;

· analîzes uzdevumu ierobeþotîba iepriekðçja faktora rezultâtâ;

· maksimâla analîzes rezultâtu atklâtîba informâcijas lietotâjiem.

Tâtad, finansu analîze balstâs uz finansu pârskatiem.

Visi finansu pârskati, kurus sastâda Latvijas komercbankas,

varçtu tikt iedalîti divâs grupâs:

1) publicçjamos:

· bilance;

· peïòas vai zaudçjumu pârskats;

· naudas plûsmas pârskats;

· bankas gada darbîbas pârskats.

2) nepublicçjamos (Latvijas Bankai iesniedzamajos):

· izsniegto kredîtu klasifikâcija;

· bankas kapitâla pietiekamîbas aprçíins;

· pârskats par lielajiem riska darîjumiem;

· likviditâtes râdîtâju aprçíins;

· pârskatu par riska darîjumiem ar personâm, kas saistîtas ar kredîtiestâdi;

· pârskatu par aktîvu un saistîbu termiòstruktûru;

· kredîiestâdes obligâtajâm rezervçm izvirzîto prasîbu aprçíinu;

· pârskatu par pozîcijâm ârvalstu valûtâ;

· pârskatu par valsts riska kontroli.

1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi

Finansu analîzes mçríis ir atkarîgs no tâ,

kâdâm vajadzîbâm tâ tiek veikta, t.i. no

konkrçta informâcijas lietotâja interesçm finansu un

citu aktîvu veidu pârvaldîðanâ. Piemçram,

potenciâlam noguldîtâjam ir svarîgi, lai banka

bûtu finansiâli droða, un viòa ieguldîjums dotu

pçc iespçjas lielâku atdevi. Ja klients grib nopelnît

vairâk, tad viòam ir jâsamierinâs ar lielâku

risku, ko arî var kontrolçt izmantojot finansu analîzes

paòçmienus.

Daudz sareþìîtâka finansu analîze

kïûst vadîbas lîmenî. Komercbankas veiksmîga

darbîba ir atkarîga no vadîbas individuâlo un

kolektîvo lçmumu virknes.

Vadîbas finansu analîzes pamatmçríis ir

novçrtçt un identificçt bankas iekðçjâs

problçmas, lai sagatavotu, pamatotu un pieòemtu

daþâdus vadîbas lçmumus, tai skaitâ

attîstîbas jomâ, izieðanâ no krîzes, bankrota

procedûras uzsâkðanâ, akciju paíetes

pirkðanâ, investîciju piesaistîðanâ. Ðai

nolûkâ jâatrod daþi parametri, kuri sniegtu

visvairâk informâcijas un dotu objektîvu un precîzu

priekðstatu par bankas finansiâlo stâvokli, par

peïòu un zaudçjumiem, par izmaiòâm aktîvu

un pasîvu struktûrâ, norçíinos ar debitoriem un

kreditoriem. Analîzes rezultâti dod iespçju

novçrtçt bankas iekðçjo potenciâlu un

pieòemt nepiecieðamus operatîvus lçmumus.

No îpaðnieku viedokïa finansu analîzes

mçríis ir iegût objektîvu pamatojumu

stratçìisko lçmumu pieòemðanai, kas var

izpausties ilgtermiòa pasâkumu plânoðanâ bankas

stabîlas attîstîbas nodroðinâðanai.

Valsts lîmenî finansu analîzes galvenais mçríis

ir novçrtçt valsts intereðu aizsardzîbu,

kontrolçt banku sistçmas darbîbu, kas savukârt jau

pasaules mçrogâ nosaka valsts banku sistçmas

attîstîbu un vietu pasaules ekonomikâ.

Finansu analîzes mçríis tiek realizçts

konkrçta uzdevuma risinâjuma formâ, kurð stâv

tâs rezultâtu lietotâja priekðâ. Analîtisko

uzdevumu piemçri var bût sekojoði:

· bilances likviditâtes analîze;

· bilances posteòu dinamikas un struktûras analîze;

· finansiâlâ stâvokïa un maksâtspçjas analîze;

· peïòas faktoru analîze;

· peïòas apjomu un izmaksu optimizâcijas analîze;

· bankas finansiâli saimnieciskâs darbîbas analîze;

· rentabilitâtes analîze;

· kapitâla struktûras analîze u.c.

Izvirzîtie uzdevumi noteic finansu analîzes veidu un formu izvçli.

1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi

Atkarîbâ no konkrçtiem uzdevumiem izðíir sekojoðus finansu analîzes veidus:

· ekspresanalîze - vienas-divu dienu laikâ ir

iespçjams iegût priekðstatu par bankas finansu stâvokli

pamatojoties uz ârçjiem grâmatvedîbas

pârskatiem;

· kompleksanalîze - dod iespçju

triju-èetru nedçïu laikâ iegût bankas

finansiâla stâvokïa novçrtçjumu uz

ârçjo grâmatvedîbas pârskatu pamata, kâ

arî izmantojot pârskatu posteòu atðifrçjumus,

analîtiskâs uzskaites datus, neatkarîga audita

rezultâtus u.c.;

· finansu analîze kâ bankas biznesa procesu

izpçtes daïa - paredzçta bankas visu darbîbas

aspektu novçrtçðanai, t.i. finansu, mârketinga,

vadîbas, personâla u.c.;

· orientçta finansu analîze -

paredzçta bankas prioritâtes finansu problçmas

risinâðanai, piemçram, debitoru parâdniecîbas

optimizâcijai. Ðajâ gadîjumâ var izmantot

ârçjos grâmatvedîbas pârskatus un arî

nepiecieðamo posteòu atðifrçjumus;

· regulârâ finansu analîze -

paredzçta efektîvas finansu vadîbas izveidoðanai,

noteiktos termiòos (ik mçnesi vai ik ceturksni) sniedzot

speciâli apstrâdâtus finansu analîzes rezultâtus.

Atkarîbâ no analîzes izvçlçta virziena, tai var bût sekojoðas formas:

· retrospektîvâ analîze -

paredzçta, lai analizçtu esoðas tendences un finansu

stâvokïa problçmas;

· faktu-plâna analîze - nepiecieðama, lai

ievçrotu un novçrtçtu faktisko râdîtâju

novirzes no plânotiem râdîtâjiem, kâ arî to

cçloòus;

· perspektîvâ analîze - nepiecieðama

finansu plânu ekspertîzei, lai novçrtçtu to

pamatotîbu un droðticamîbu skatoties no tçkoða

stâvokïa un esoða potenciâla.

Tradicionâlâs finansu analîzes algoritms itver sekojoðus etapus:

1) Nepiecieðamas informâcijas vâkðana (apjoms ir

atkarîgs no uzdevumiem un finansu analîzes veida).

2) Informâcijas droðticamîbas novçrtçðana

(parasti izmantojot neatkarîga audita rezultâtus).

3) Informâcijas apstrâde (analîtisko tabulu sastâdîðana).

4) Finansu pârskatu struktûras râdîtâju aprçíins (vertikâlâ analîze).

5) Finansu pârskatu posteòu izmaiòu râdîtâju aprçíins (horizontâlâ analîze).

6) Finansu koeficientu aprçíins (tiek noteikti

likviditâtes, rentabilitâtes u.c. kopçjie un

atseviðíie râdîtâji, kas raksturo bankas

darbîbas rezultâtus).

7) Finansu koeficientu vçrtîbu salîdzinoða

analîze ar normatîviem (vispâratzîtiem vai

nozarç vidçjiem).

8) Finansu koeficientu izmaiòu analîze (uzlaboðanâs

vai pasliktinâðanâs tendenèu noteikðana).

9) Integrâlo koeficientu aprçíins un novçrtçjums (p., Altmana Z-punkts).

10) Slçdziena par bankas finansu stâvokïa

sagatavoðana interpretçjot apstrâdâtus datus.

11) Prognoze, t.i. finansu vai/un kvantitatîvais

Страницы: 1, 2, 3