Eiro

cenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams.

Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai un dom?s par

eiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t viens no veicino?ajiem iemesliem,

kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet

Stabila nauda

Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela noz?me s?kot jau no

gadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka, b?s

iesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par EMS priek?roc?b?m. Lai to sasniegtu,

svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s:

. Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts, lai nodro?in?tu

tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b?

. Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika, kuras m?r?is ir

cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji aizg?ti no V?cijas

Bundesbank.

. Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai stabilu

monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.

?iem trim p?l?riem vajadz?tu nodro?in?t eiro stabilit?ti. Protams,

stabilit?te nevar b?t garant?ta – ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m, ne ar?

eiro. Fakts, ka liel?k? da?a V?cijas ES partneru ir piedz?voju?i cenu

kr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un tik un t? att?st?ju??s

par ekonomiski stabil?m valst?m, piel?dzin?m?m V?cijai ir svar?g?ks

stabilit?tes nodro?in??anai EMS nek? l?guma formul?jums. Vid?j? ES

infl?cija 1996. gad? bija 2,5% - tikai par vienu procentu augst?k, nek?

V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija visliel?k?s izredzes iek??t

EMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?.

Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek noteikta p?c

infl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas perspekt?vas attiec?b? ar cit?m

valst?m. Izskat?s, ka eiro b?s relat?vi stipra val?ta, piem?ram, pret

dol?ru. Bailes, ka eiro k??s par v?j?ku val?tu, ja EMS pievienosies

Dienvideiropas valstis ir nepamatotas. ??m valst?m b?s j?padara savas

finansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS.

1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as kurss starp eiro un

guldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp ekiju un

guldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i pie?em,

ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat liela, cik gulde?a pirktsp?ja, t?d??, ka

visas cenas tiks p?rr??in?tas, lietojot ?o ofici?lo apmai?as kursu.

Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos, M?strihtas

l?gum? ietverti da?i panti:

. Valstij j?izpilda zin?mi “konver?ences krit?riji”, pirms t? var iest?ties

EMS. Viens no ?iem krit?rijiem attiecas uz infl?ciju – t? nedr?kst

p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m vid?jo infl?ciju par

vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS.

. Eiropas Centr?l?s Bankas (ECB) galvenais uzdevums ir sasniegt cenu

stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta k? infl?cija starp 0% un 2%.

Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di nepiesaist?ta politiskaj?m

amb?cij?m. ?is ir aizg?ts no V?cijas un N?derlandes centr?lo banku

veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema

infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.

*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Euroview 2”

Samazin?sies val?tu risks.

Ievie?ot eiro, kas EMS dal?bvalstu at??ir?g?s val?tas sakopos vien?,

vienot? val?t?, samazin?sies ar? val?tu risks. Komp?nij?m b?s dro??k

darboties ar eiro, nebaidoties no neparedz?t?m, strauj?m t? kursa

sv?rst?b?m, nek? darboties ar vair?k?m nacion?laj?m val?t?m, no kur?m

ikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k un ?tr?k

att?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska, kas,

iesp?jami, attur k?du firmu no val?tu oper?cij?m. Val?tu riska

samazin??an?s piesaist?s ar? vair?k t?ristus, kas ce?o pa Eiropu.

Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un katr? valst? konvert?jot

val?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas s?kotn?j?s v?rt?bas. Ja

t? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota val?tas sist?ma, tas padar?s

Eiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k? ar?, vienot? tirgus ietekm?

rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot.

Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to

vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?.

Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu tirgi

neizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s tirgus noteikti dos

ar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s ar? ?rzemju

invest?ciju iepl??anu, kuru agr?k, iesp?jams, kav?ja p?rlieku lielie

zaud?jumi, kas saist?j?s ar val?tas konvert?ciju starp to nacion?laj?m

val?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai b?s vienk?r??k nor??in?ties ar Eiropas

Savien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as.

L?dz ar eiro ievie?anu Latvijas uz??m?jiem b?s vienk?r??k k?rtot

dar?jumus ar da??du Eiropas Savien?bas valstu partneriem, jo tos var?s

veikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var pa?trin?t Eiropas tautsaimniec?bas

att?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju un

veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilit?ti, teikts Latvijas

Bankas inform?cij? par Eiropas Savien?bas vienoto val?tu eiro. Tom?r

tuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam.

Bankas speci?listi nor?da, ka t?pat k? cit?m neliel?m valst?m ar

atv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo tirdzniec?bu Latvijai ir svar?gi

nodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret galveno tirdzniec?bas

partneru val?t?m. Latvijas liel?k? tirdzniec?bas partnere ir Eiropas

Savien?ba, tom?r Latvijas uz??m?ji ar saviem ?rzemju pas?t?t?jiem un

pieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros.

“Iesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota tirdzniec?bas

dar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t izdev?ga. Tas b?tu

ar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz Eiropas Savien?bu. Tom?r lata

piesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas Banka vispirms

izv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,” teikts centr?l?s bankas inform?cij?.

T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan sav?, gan ar? cit?s

Eiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s no jauna j?veido un j?p?rveido sava

ierast? doktr?na par cenu sam?riem – kas ir d?rgs, kas ir l?ts.

Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru.

Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi paz?stamo un sevi

pier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu ?aj? eiro zon?

pats eiro var?tu ie?emt dol?ra l?dz?in?jo poz?ciju. Vair?kums Eiropas

uz??m?ju prognoz?, ka eiro ie?ems ASV dol?ra vietu starptautiskajos

nor??inos 20 gadus p?c t? ievie?anas. Par to liecina soci?lo p?t?jumu

a?ent?ras sar?kot? aptauja, kur? piedal?j?s liel?ko Eiropas komp?niju

vad?t?ji.

Visoptimistisk?k noska?oti bija be??u uz??m?ji – 51% no vi?iem

uzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10 gadiem. L?dz?gu viedokli

izteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u.

Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji – 53

procenti aptauj?to britu firmu vad?t?ju visp?r ap?aub?ja, vai Eiropas

kop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru.

P?c aptaujas datiem, 44% respondentu dom?, ka eiro ievie?ana dos

finansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata, ka

kop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus neietekm?s,

bet p?r?jie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darb?bu ietekm?s

negat?vi.

P?reja uz vienotu val?tu Eiropas Savien?bu v?l vair?k ir

nostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku zonu. K?da t? ir sal?dzin?jum? ar

div?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? – ASV un Jap?nu? M?s

varam redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos nemaz neatpaliek no

dol?ra zonas un var izr?d?ties dol?ram nopietns konkurents c??? par

valdo??s val?tas lomu pasaul?.

| |Eiro zona |ASV |Jap?na |

|Kop?j? plat?ba (1000 km2) |2364 |9373 | 378 |

|Iedz?vot?ji (milj., 1998.) |292 |270 |127 |

|IKP (1998., mljrd. ekiju) |5774 |7592 |3327 |

|Infl?cija (% 11.98./11.97.) |0,9 |1,5 |0,8 |

|Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no |-2,5 |-0,3 |-3,4 |

|IKP) |74,5 |61,5 |86,7 |

|Valsts par?ds 1997 (% no IKP) |760,8 |606,3 |371,3 |

|Eksports (1997., mljrd. ekiju) |671,4 |792,4 |298,6 |

|Imports (1997., mljrd. ekiju) |89,4 |-186,1 |72,7 |

|Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8 |4,5 |4,3 |

|ekiju) |3190,9 |9679,7 |3300,9 |

|Bezdarba l?menis (10.98., %) | | | |

|Tirgus kapitaliz?cija (10.98., mljrd.| | | |

|ekiju) | | | |

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet.

Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt

politisk?s un ekonomisk?s reformas.

Pa?laik Austrumeirop? un ar? Centr?leirop? ir diezgan daudz t?du

valstu, kuras izteiku?as v?l??anos un uzst?d?ju?as sev par m?r?i

iek?au?anos Eiropas Savien?b? – kaut vai Baltijas valstis, Polija, ?ehija,

Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits var?tu v?l

palielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v? vienotais tirgus

un vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties EMS un pie?emt ?o

val?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES.

Ar? Latvijas Bankas prezidents Einars Rep?e nesen intervij? BBC

pazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas – lata

– un ieviest eiro v?l pirms iest??an?s Eiropas Savien?b?, bet Latvijas

Banka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000. gada neizskat?s iesp?ju nomain?t

lata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro.

K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics, Latvija

pa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad iesp?jams nov?rot eiro ievie?anu

EMS valst?s. Mums ir iesp?jams nov?rot t? ietekmi uz da??diem finansu

sektoriem, noteikt tos optim?los r?d?t?jus m?su ekonomik?, kas b?tu

vajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai.

Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien – ar? vis?m cit?m

valst?m ir iesp?ja nov?rot ?o procesu un m?c?ties no to pielaistaj?m

k??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j? tirg? mudin?s Centr?leiropas

un Austrumeiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt ekonomisk?s un

finansi?l?s reformas, lai t?s atbilstu EMS krit?rijiem, t? sauktaj?m

M?strihtas pras?b?m:

1. Valsts bud?eta defic?ts nedr?kst p?rsniegt tr?s procentus no bruto

iek??j? kopprodukta.

2. Valsts par?diem noteikta 60 procentu robe?a no bruto iek??j?

kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.

3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5 procentu l?meni sal?dzin?jum?

ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.

4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go vid?jo r?d?t?ju

trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m vair?k

k? par diviem procentiem.

5. Val?tai bez devalv?cijas j?atrodas br?v? apgroz?b? Eiropas val?tas

sist?m? vismaz divus gadus.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”

Samazin?sies procentu likmes.

Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro ien?k?ana, ietekm?s

ar? konkurenci un cenas – konkurence palielin?sies – to rad?s katras

atsevi???s EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?u izzu?ana, ?rzemju

kapit?la un jaunu firmu iepl??ana; bet, p?c anal?ti?u dom?m, cenas

samazin?sies – ?is seko iepriek?min?tajam. Palielin?sies ar? banku

konkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas pied?v?s izdev?g?kos

kred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu likmju

samazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar? tas, ka b?s tikai viena val?ta,

nevis vair?kas.

Procentu likmju samazin??an?s, savuk?rt, noved?s pie veiksm?g?kas

lauksaimniec?bas un priv?t? sektora att?st?bas, jo lauksaimniekiem un

priv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas noteikumi; ?is

veicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu.

Lai gan pati Eiropas centr?l? banka (ECB), pret?ji V?cijas

aicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas pa?laik ir

tr?s procenti. ECB s?d? 18. febru?r? V?cijas finansu ministrs Oskars

Lafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par iemeslu ??dai

nepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s un augsto

bezdarba l?meni. Likmju samazin??anas pretinieki uzskata, ka likmju

samazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu – eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”

Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas

atmazg??anu.

Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu galu t?ristu nedien?m mainot val?tas, ??

val?tas mai?a tom?r ir noz?m?gs ierocis c??ai ar net?r?s naudas

atmazg??anu. K? izteicies Be??ijas val?tas mai?as oper?ciju asoci?cijas

prezidents ?vs Deklerks, “val?tas mai?as biroji ir lab?kie tieslietu

sist?mas pal?gi c??? pret net?r?s naudas legaliz??anu. Vis?s Eiropas

Savien?bas valst?s darbojas sist?ma, kad person?m, kas v?l?s noguld?t

bank?s “aizdom?gi” lielas naudas summas vai m??in?t to samain?t naudas

mai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas finansu

inform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju un

1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar? bankas un

val?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem aizdom?gu

dar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas ir iesniegu?as ties?

1645 krimin?llietu dosj? par naudas atmazg??anu, kuru kop?j? summa ir

nepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot eiro tiks zaud?ta viena no

efekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i savas

preces pieg?d? liel?kajai da?ai Eiropas. Pirc?ji V?cij? vai Francij?

nor??in?s sav? nacion?laj? val?t?. P?c tam ?? nauda tiek konvert?ta

Holandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas ievie?anas vi?iem ?? mai?a vairs

neb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem b?s gr?t?m c?n?ties pret ??d?m un

taml?dz?g?m par?d?b?m.

Un naudas atmazg??ana nav vien?g? krimin?l? darb?ba, kas ieg?s no

eiro ievie?anas. Val?ta, kas darbosies vis? Eirop? un kuras bankno?u

pamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar? val?tas viltot?jiem.

?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l nav paz?stama ar

jauno val?tu. Turkl?t jaun? val?ta b?s viegli p?rvad?jama, jo bankno?u

liel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas.

Tom?r past?v ar? faktors, kas krimin?lajiem elementiem b?s

nelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta b?s j?konvert?

eiro – ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no val?tas, kas n?kotn?

neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana var izrais?t aizdomas

banku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.

*Materi?li ?emti no “Neatkar?g?s r?ta av?zes”

Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik

viegli nomain?t valodu.”

Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda vien – tie ir

sasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram V?cijas marka – tas ir k?

atg?din?jums v?cie?iem par veiksm?gaj?m ekonomiskaj?m reform?m, kas tai

pal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski att?st?tu, stabilu

valsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks tikai

k? ciparu kombin?cija 1,96 – t?s fiks?tais kurss pret eiro.

Ievie?ot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopol?tisk?ka,

integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacion?lo

identit??u saglab??anai – vai t?s nepazud?s lielo tautu vid?? Nacion?l?s

val?tas tom?r ir un paliek veicino?s faktors nacion?lo identit??u

saglab??an?

Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka t?s ir at??ir?gas.

Vienotas val?tas ievie?anu var uzskat?t par m??in?jumu Eiropas tautas

novien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet vai tas ir pozit?vi? No ekonomisk?

viedok?a – j?, bet ?im jaut?jumam v?l past?v ta?u ar? v?l mor?l? puse,

psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt vien?doti. P?t?jumi

r?da, ka tikai 53% Eiropas iedz?vot?ju ir par eiro ievie?anu. J?,

teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas ir pret to, sast?da

gandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par.

Ar? Latvijas iedz?vot?ju priek?? b?s izv?le – atbalst?t, vai

neatbalst?t eiro ievie?anu ja, es v?lreiz atk?rtoju – ja Latvija tiks

uzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?. t?p?c ?? iesp?ja ir

pamat?gi j?apsver un visi par un pret – r?p?gi j?izv?rt?, jo, nenoliedzami,

eiro ievie?ana, respekt?vi, zin?m? m?r? Eiropas tautu vien?do?ana, ir

drauds ar? t?das mazas tautas, k? latvie?i, nacion?l?s identit?tes un

mentalit?tes saglab??anai.

Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika.

Lai gan Eiropas jaun?s val?tas ievie?anas piekrit?ji cer, ka eiro

pozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas kontinenta, sasniedzot ASV un

citas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i, ka eiro

projekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika.

Ja eiro pret ASV dol?ru p?rm?r?gi nostiprin?tos, tas veicin?tu

glob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem un izrais?tu aizdevuma

procentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja eiro kurss pret ASV dol?ru

strauji kristos, tas negat?vi iespaidotu ASV eksport?t?jus, kuriem b?tu

j?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?.

Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos vis? eiro

sist?m?. Ja k?da no 11 Eiropas monet?r?s savien?bas (EMS) dal?bvalst?m

nevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus, kas tai noteikti, iest?joties

EMS, t? b?tu spiesta izst?ties no ??s sist?mas. Tas savuk?rt izrais?tu

finansi?lus satricin?jumus Eirop? un v?l vair?k saasin?tu t? jau smago

bezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums nemaz nedod EMS valst?m

iesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro ievie?ana

tiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem. Dal?bvalstij neb?s iesp?jams

v?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas Savien?b?.

No t? var?tu celties negat?va ietekme uz finansi?lajiem tirgiem, kas

novestu pie eiro v?jin??anas.

ASV vald?bas amatpersonas vair?kk?rt izteiku?as atbalstu Eiropas

kop?j?s val?tas ievie?anai. ”Stipra un stabila Eiropa ar atv?rtiem tirgiem

un sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un visai p?r?jai pasaulei,”

pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons.

ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11 valstu

viet? ?aus ASV komp?nij?m viegl?k p?rdot savu produkciju 290 miljoniem

pat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma efektu,

palielin?sies iesp?ja, ka Eiropas iedz?vot?ji ieg?d?sies Amerik? ra?oto

produkciju. “T? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m, kur?m

b?s j?veic maz?k dar?jumu ar val?t?m. Pat?r?t?ji Eirop? var?s viegli

sal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m, kuras ir konkur?tsp?j?gas,”

sac?ja ASV Tirdzniec?bas pal?tas Eiropas lietu noda?as vad?t?js Vulfs

Brukmans.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un “Deutsche Bank Research”

Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku.

Eiro ievie?anas pl?n? ietverta ar? neatkar?gas Eiropas Centr?l?s

bankas izveido?ana, kuras rok?s b?s nodotas oper?cijas ar eiro. Tas

galvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?, ka Eiropas

monet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s kontrol?t savu iek??jo

monet?ro politiku – to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar? uzskat?t

par zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas zaud??anu, non?k?anu k?da augst?ka

sp?ka atkar?b?. Un past?v ta?u ar? iesp?jas, ka tiks pie?emti k?das

attiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi, un ?? valsts neb?s sp?j?ga

pretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB.

Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro ievie?anu ir

nacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un nereti

p?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti, piem. Amerika – stipra k? dol?rs.

Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta, vai

katra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka?

K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?

Cer?bas, ka b?s milz?gs labums no liel? caursp?d?guma, konkurences un

efektivit?tes, izr?d?ju??s stipri p?rsp?l?tas. Eiropas iek??j?s cenas

atspogu?o divus faktus: pirmk?rt, cenas, t?pat k? politika, ir lok?la

par?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences un

mazumtirdzniec?bas konkurences ierobe?o?anas trad?ciju rezult?ts – t?

Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta ekonomikas profesors,

biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.

Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas var sagaid?t ieguvumus no

oper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz, bet p?c da?iem

gadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?.

Vai eiro pal?dz?s atrisin?t bezdarba probl?mu? Protams, eiro

ievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s ta?u j?apm?ca speci?listi; eiro

Страницы: 1, 2, 3