Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

pievilkt nevienu darbinieku vajadz?gas kvalifik?cijas).

sekret?ra Sekret?ru pied?v?jums,

darba kad darba alga a?entus ir:

alga

augsta

zema

0. sekret?ru skaits

5.z?m. Aizb?d??ana sekret?res darba pied?v?juma sl?pa darba tirg?

sakar? ar

a?entus darba algas aug?anu.

No otras puses, ja neb?s ne vienas firmas, kura neb?s tik nepr?t?ga, ka

pied?v?s vair?k liel?ku darba algu, nek? pie?emt?, t?p?c ka vi?a maks?tu

vair?k, neka tas vajadz?tu, lai pievilkt darbiniekus vajadz?gaj? skaita un

kvalit?tes. ?aj? gad?jum? pied?v?juma sl?pa firmai b?s horizont?la l?nija,

kas ir parad?ts 6.z?m. Horizont?la l?nija darba pied?v?juma firmai liecina

par to, ka pie eksist?jo?as darba algas var dab?t visu vajadz?go sekret?ru

skaitu. Bet ja t? maks?tu maz?k, pied?v?jums nokritis l?dz nullei.

At??ir?ba noliek?an? starp tirgus un firmas pied?v?juma l?knes ar pa?u

taisnu veidu ir saist?tas ar izv?les tipu, kur? st?v pret darbiniekiem.

Pie?emot izv?li, vai iest?ties sekret?res tirg?, darbiniekam ir j?sal?dzina

ka apbalvojumu, t? ar? profesion?las pras?bas altern?jo?a pied?v?juma (?aj?

gad?jum?, apdro?in??anas a?enti). Ja darba alga sekret?res kr?t, tad maz?k

?au?u tiektos iziet uz sekret?ru darba tirg?. Ta?u ne visi noies no ??

tirgu, t?p?c k? a?enta un sekret?res profesija neaizst?j viena otru. Da?i

paliks par sekret?riem, pat p?c darba algas samazin??anas, t?p?c ka vi?iem

nepat?k pras?bas, kuras izvirza a?entu profesija.

sekret?res

darba alga,

kuru

pied?v? tirgus darba alga

firmas

0. sekret?ru skaits

6.z?m.Sekret?res darba pied?v?jums firmai .

Tikl?dz l?mums k??t par sekret?ri ir pie?emts, ir izv?le pie k?da darba

dev?ja str?d?t, jo alternat?vas praktiski neat??iras viena no otras

vien?das pras?bas d??. T?p?c izv?le b?v?sies tikai uz apbalvojum?. Ja

firma pied?v?s maz?ku darba algu sal?dzin?jum? ar cit?m firm?m, vi?a zaud?s

visus pretendentus. T?da veida, horizont?la pied?v?juma sl?pa ir

atsp?kojums atrisin??anai par sava darba pied?v?jumu starp da?am vien?dam

alternat?vam.

Jau bija run?ts par to, ka firm?m, kuras v?las pie?emt uz darbu sekret?res,

ir j?maks? jau pie?emtu darba algu, ja vi?i negrib zaud?t visus

pretendentus uz viet?m. Bet tas nav tie?i t?. Ja firma pied?v? darba

vietas, kuras ir sal?dzin?jumi ar citus firmas pied?v?jumu, bet ar vair?k

maz?ku apbalvojumu vesel?, vi?a var tas dab?t, jo pretendenti var nezin?t

par apbalvojuma l?meni citas viet?s. Ta?u kad paies k?ds laiks inform?cija

par mazu darba algu dab?s lielu zin?mu, un dr?z firma uzzin?s, ka var

pretend?t tikai uz maz?k kvalitat?vu person?lu lai aizpild?tu izveidotus

darba vietas. T? var nodro?in?t sev kvalitat?vus darbiniekus pie darba

algas maz?ku par vid?jo l?meni tikai tad, ja pied?v?s nesal?dzin?mo darba

vietu (lab?kas darba apst?k?i, gar?kas apmaks?tas atva?in?jumi, un t.t).

Tagad?j? etap? pie?emts, ka atsevi??as firmas, ka ar? atsevi??i darbinieki,

kad vi?i izp?ta konkurenci darba tirg?, ir spiesti orient?ties uz jau

pa?emtu darba samaksa l?meni, t.i. darba alga, kuru izmaks? visas firmas

saviem darbiniekiem, ir ?oti tuva vid?ji eso?ajiem. Bet ne katrs atsevi??s

darbinieks, ne firmas nevar uzst?d?t darba algu, kura sevi??i at??iras no

vid?jas, un vienlaic?gi cer?t uz darba kopl?gumu nosl?gumu.

1.3.L?dzsvars darbasp?ka tirgu.

T?l?k piev?r?ot uzman?bu kop?jam darbasp?ka tirgum , ignor?jot at??ir?bas

str?dnieku starp? . 7.z?m?jums par?da darbasp?ka piepras?juma un

pied?v?juma l?knes . Kop?jais darbasp?ka piepras?jums ir atkar?gs no alg?m

, k?das firmas maks? , no cen?m to ra?otaj?m prec?m un cen?m , k?das ir

citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iek?rtas .K? tikko bija min?ts ,

p?tot darbasp?ka tirgu , vienk?r??bas labad pie?emot , ka visu pre?u cenas

gan to pre?u cenas , kuras tiek ra?otas , gan citu ra?o?anas resursu cenas

ir nemain?gas . Past?vot nemain?g?m cen?m , izmai?as nomin?laj? alg? ir

vien?das ar izmai??m re?laj? alg? (alga dal?ta ar cenu l?meni ) .

Re?l?

alga Darbasp?ka pied?v?juma

l?kne

(W) W2

W1 E

W3 Darbasp?ka

piepras?juma l?kne

L2 L1

Nodarbin?t?bas l?menis ( L , str?dnieku

skaits vai nostr?d?tas stundas)

7. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas.

Ja alga pazemin?s , tad piepras?jums p?c darbasp?ka pieaug . Samazinoties

alg?m , darbasp?ks k??st relat?vi l?t?ks sal?dzin?jum? ar ra?oto pre?u

cen?m , un darba dev?ji grib?s nol?gt vair?k str?d?jo?os . T?d?? darbasp?ka

piepras?juma l?kne v?rsta uz leju , k? par?d?ts z?m?jum? .

Z?m?jums ar? par?da kop?jo darbasp?ka pied?v?juma l?kni . Lai vienk?r?otu

situ?ciju , pie?emts , ka darbasp?ka pied?v?jums nav elast?gs (darbasp?ka

pied?v?juma elast?gums ir darbasp?ka kvantat?v?s izmai?as (procentos )

dal?tas ar atalgojuma izmai??m (procentos ) T?d?j?di maz elast?gs

darbasp?ka pied?v?jums noz?m? , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu

darbasp?ka pied?v?juma procentu?lo pieaugumu . Piln?gi neelast?ga

darbasp?ka pied?v?juma l?kne ir vertik?la , tas noz?m? , ka darbasp?ka

pied?v?jums nemain?s , pieaugot alg?m ) , t.i. , cilv?ki vai nu str?d?

pilnu (?etrdesmit stundu ) darba ned??u , vai nestr?d? nemaz , neatkar?gi

no algu izmai??m .Viena no priek?roc?b?m , izdarot ??du pie??mumu , ir t? ,

ka m?s varam atlikt uz z?m?juma horizont?l?s ass , vai nu nostr?d?to stundu

skaitu vai nol?gto str?dnieku skaitu . Nostr?d?to darba stundu skaita

piepras?jums un pied?v?jums ir vienk?r?i str?d?jo?o skaita piepras?jums un

pied?v?jums , pareizin?ts ar ?etrdesmit .

Piepras?juma un pied?v?juma anal?zes pamatsecin?jms ir , -l?dzsvaram j?b?t

piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt? E . Iemesls tam ir vienk?r?s

, ja alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu W1 , piem?ram , W2 ,

tad piepras?jums p?c darbasp?ka b?s L2 , t.i. ,daudz maz?ks nek?

pied?v?jums L1 . Str?d?jo?o pied?v?jums b?s p?rm?r?gi liels . Tie , kuriem

nav darba , b?s ar mieru str?d?t par zem?k?m alg?m nek? eso?as , un tas

ietekm?s algas tiem , kuri jau str?d? ( algas pazemin?sies ) . Konkurences

rezult?t? algas samazin?sies , un galu gal? piepras?jums atkal b?s vien?ds

ar pied?v?jumu . L?dz?gi , ja alga tiks noteikta zem?ka k? W1 , piem?ram W3

, tad firmu piepras?jums p?c darbasp?ka b?s liel?ks nek? pied?v?jums .

Firmu savstarp?j? konkurence , lai piesaist?tu defic?to darbasp?ku , sekm?s

algu pieaugumu atkal l?dz W1 .

Tikko veiktaj? anal?z? tika pie?emts , ka darbasp?ka piepras?jums nav

elast?gs , ir fiks?ts . daudz re?l?k ir pie?emts , ka , pieaugot alg?m ,

pieaugs ar? to cilv?ku skaits , kuri grib?tu str?d?t . ?? ir izv?le

prec?tiem p?riem , kuri uzskata , ka ar p?r?k zemu algu abiem laul?tajiem

neatmaks?jas str?d?t . ( Patiesi , sieviet?s , k? darbasp?ka resurss , ir

?oti j?t?gas uz algu izmai??m .) 8.z?m?jums par?da , ka pieaugot alg?m

,pieaugot ar? to cilv?ku skaits , kuri v?las str?d?t . Darbasp?ka

pied?v?juma l?kne ir diezgan elast?ga ( nevis absol?ti neelast?ga , k? tas

bija 7.z?m?jum? ) . S?kotn?j? situ?cija anal?zei ir nedaudz main?jusies :

l?dzsvars darbasp?ka tirg? v?l ir piepras?juma un pied?v?juma l?k?u

krustpunkt? .

Re?l?

alga

Darbasp?ka pied?v?juma

(W)

l?kne

W1

Iepriek??j? darbasp?ka

piepras?juma l?kne

W2

Jaun?

darbasp?ka

piepras?juma l?kne

L2 L1

Nodarbin?t?bas l?menis

( L ,str?d?jo?o skaits )

8. z?m?jums . Darbasp?ka piepras?juma izmai?u sekas : elast?gs darbasp?ka

pied?v?jums .

T?l?k ?emot v?r? darbasp?ka piepras?juma l?knes virz?bu , kas att?lota

8.z?m?jum? . Rezult?t? darbasp?ka tirg? izveidoja jauns l?dzsvara punkts ar

nodarbin?t?bas l?meni L1 uz L2 , v?l arvien past?v piln?ga nodarbin?t?ba .

Tas ir , ka viss tirg? eso?ais darbasp?ks ir nopirkts . Tirgus ir

sabalans?ts . Un p?c defin?cijas , ja tirgus ir sabalans?ts , ir piln?ga

nodarbin?t?ba .

Kad darbasp?ka pied?v?juma l?kne nav vertik?la , ka tas ir 8.z?m?jum? ,

nepast?v vien?gais “piln?gas nodarbin?t?bas “ l?menis . Ar algu W1

ekonomik? ir piln?ga nodarbin?t?ba , kad ir darbs maz?kam skaitam

str?dnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodel? pie?emts , ka algas tiek

noteiktas t?d? l?men? , ka darbasp?ka piepras?jums ir vien?ds ar

pied?v?jumu , un nav bezdarba , ta?u re?lais nodarbin?t?bas l?menis var b?t

?oti zems . Algas var b?t tik zemas , ka daudzi cilv?ki nepiekritis str?d?t

ar tik zem?m alg?m .

2.Darba tirgus form?s.

T?pat k? pre?u tirgum ,ar? darba tirgum ir da??das formas:

1. piln?ga konkurence;

2. monopols (arodbiedr?ba nosaka darba p?rdo?anas noteikumus);

3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba dev?js);

4. oligopsons (oligopsony)(da?as firmas algo vien?du vai diferenc?tu

darbu);

5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas

p?rk diferenc?tu darbu).

2.1.Piln?ga konkurence.

Piln?g?s konkurences tirg? darba pied?v?jumu nosaka divi faktori:

1. re?l? darba alga;

2. darba robe?produkta lielums naudas izteiksm?.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazin?s darba robe?produkts naudas

izteiksm?. Papildu darbinieku iesaist??ana tiks p?rtraukta, kad darba

robe?produkts naudas izteiksm? k??s vien?ds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevi??u indiv?du darba pied?v?juma l?kne var main?t

savu raksturu, darba pied?v?juma tirgus l?kne parasti ir augo?a. Tas ir

t?p?c, ka nozare vai profesija, kur? iev?rojami aug darba alga, k??st

pievilc?ga un rodas darba pied?v?jums no cit?m nozar?m vai profesij?m, kur

darba alga ir zem?ka.

Tirgus l?dzsvars iest?jas piepras?juma un pied?v?juma l?k?u krustpunkt?

(punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augst?ka par l?dzsvara algu OE,

piem?ram, OE1, tad piepras?jums p?c darba b?s OL1, bet darba pied?v?jums

b?s OL4, t.i., pied?v?jums p?rsniedz piepras?jumu. Tie, kam nav darba, b?s

ar mieru str?d?t par zem?ku algu, un tas pazemin?s ar? str?d?jo?o algas.

Samazin?sies pied?v?jums, pieaugs piepras?jums. T?d?j?di piepras?jums un

pied?v?jums izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars. Ja alga tiks noteikta

zem?ka nek? OE, piem?ram, OE2, tad piepras?jums p?c darba b?s liel?ks nek?

pied?v?jums. Lai piesaist?tu darbiniekus, darba dev?ji b?s spiesti

palielin?t darba algas. T?d?j?di darba piepras?jums un pied?v?jums atkal

izl?dzin?sies un iest?sies l?dzsvars.

2.2.Monopols.

L?dz ?? laikam m?s dom?jam ,ka firmas pie?em cenas uz produktiem ka vajag.

Bet ja firmai ir lieta ar iesl?po uz leju p?c piepras?juma vi?as

produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbin?tu skaits un produkcijas ,bet cena

p?d?jas dilst ,tad maksim?ls ien?kums (MR) ,dab?ts p?c p?rdo?anas p?d?jas

izdar?tas produkcijas gabala ,ne b?s vien?ds ar to cenu (P) . Maksim?ls

ien?kums b?s maz?ks produkcijas cenas ,t?p?c ka pazemin?ta cena lietojas

p?rdo?anas laik? visas izdar?tas produkcijas gabalos ,bet nevis p?d?jas

.Sp?k? ar ?o ,vien?dojumi nenoteic piepras?jumu p?c darba ,ja tirg? ir

monopolija .

Tiekties pie maksim?l?m ien?kumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu

pie?ems uz darbu jaunus darbiniekus l?dz tam laikam ,kad maksim?ls naudas

produkts (MRP) ne b?s vien?ds ar darba algu “

MRP =MR * MPL =W

(1)

Tagad m?s var?m izteikt ?slaic?gu piepras?jumu uz darbu caur re?lu darba

algu ,izdalot (1) vien?dojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezult?t? ieg?sim

:

(MR/P) * MPL =W/P

(2)

T? k? maksim?ls ien?kums vienm?r ir maz?ks ,nek? cena uz monopola produktu

,t?p?c attiec?ba (MR :P) (2) vien?dojum? b?s maz?ka neka vieninieks .T?p?c

pie p?r?jiem vien?diem nosac?jumiem piepras?juma sl?p? firmai ,kur? ir

monopola uz savas produkcijas tirgu ,b?s zem?k un kreis?k neka piepras?jums

uz darbu ,raksturojo?u t?du pa?u firmu ,bet kura nav monopola .Ar citiem

v?rdiem ,pie citiem vien?diem nosac?jumiem produkcijas izlaidums pie

monopol? konkurences b?s zem?k nek? pie konkurences ,tas pa?a attiec?s uz

nodarbin?t?bas l?meni .

Bet darba algas l?menis ,kuru maksa monopolists ,nav oblig?ti j?at??iras no

tas darba algas ,kura jau eksist? konkurent? tirg? ,ta?u nodarbin?t?bas

l?menis ir zem?k . Monopols ra?ot?js k?das preces var sa?emt tikai nelielu

sektoru darba tirg? ar noteiktam darbinieku tipu ,un t?p?c vi?am ir

j?pie?em jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,k? pre?u tirgu

vi?? dikt? cenas uz savu produkciju1. T? ,k?da viet?ja monopola firma var

sa?emt domin?jo?u vietu uz k?das preces tirg? ,bet kad vi?ai ir j?pie?em uz

darbu k?du darbinieku ,to dar?t ?o vi?ai pien?ks ar konkurenci ar cit?m

firm?m ,noliekot tam visp?ratz?to darba algu .

Ir ar? t?di apst?k?i ,pie kur?m ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols var

maks?t liel?ku darba algu ,neka firmas ,kuri str?d? konkurence viena ar

otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir at?auts eksist?t p?c likuma ,ir

j?pak?aujas vald?bas regul??anai ,kura ir v?rsta uz to ,lai nov?rst

virsien?kumus. T?da ien?kuma regul??ana ,ka var dom?t ,stimul? monopolas

aplauzt liel?ku darba algu ,nek? ja tie aplauztu ,ja b?tu piln?gi monopoli.

Ir divi iemesli ,kuri noskaidro ?o.

Pirmais :valsts at?auj monopolijai p?rn?rst izmaksas uz produkta

pirc?jus. T?p?c

monopolijas vad?t?ji ,kaut ar? nevar maksimiz?t ien?kumus ,tiecas lai

nodro?in?t sevi??o st?vokli uz darba tirgus, uzst?dot augstu darba algu un

p?rnesot izdevumus uz pat?r?t?ju lielas cenas form?. Iesp?ja maks?t liel?ku

algu saviem darbiniekiem

atvieglo vad?t?ja eksistenci, ?aujot vi?am ?emt uz darbu vair?k pievilc?gus

?au?u vai izvel?ties darba tirg? darbiniekus ar piepras?t?m raksturojumiem.

Otrais :monopols, kuras nav ap?ertas ar valsts regul??anu, varb?t,

negrib?ja pievilkt pie sevis lieku uzman?bu, ar saviem p?rak liel?m

ien?kumiem d??. Tas var b?t pakalpot vi?iem ka mot?vu lai b?tu augsta darba

samaksa. Ar citiem v?rdiem, liel?kie ien?kumi da??ji iemanto skatu augsti

apmaks?to darbu k?dam darbinieku kategorij?m ,bet nav parastas darba

apmaksas skata.

K? t? neb?tu ,datus par monopola izmaks?tiem darba algu nav daudz, un tie

nav viennoz?m?gi. Nedaudzi izp?t?t?ji pien?k pie izvada, ka firmas, kuri

eksist? nozares ar mazu konkurentu skaitu, tie??m maks? saviem darbiniekiem

vien?das

1Individs ,kur? pie?em jau noteikto cenu ,-tas ir t?ds darbinieks ,kur?

prezent? tik mazu da?u noteikta tirgu ,ka vi?? nevar ietekm?t uz tirgus

cenu .Sekojo?i ,??dam indiv?dam tirgus cena jau ir dota . Indiv?ds ,kur?

nosaka cenu ,-tas ir t?ds ,kuram ir pietieko?i monopola varas lai ietekm?t

uz cenu .

2Pilno paskaidrojumu ??m argumentam sk. :Armen Alchian and Reuben Kessel,

“Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects of Labor

Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962)

kvalifik?cijas vair?k, nek? firmas, kuri darbojas konkurenta tirg?. Ta?u

citi izp?t?jumi regul?jamas monopol? ieguva neviennoz?m?gus datus par darba

atalgojuma izmaks?m tiem darbiniekiem, kuri ar vien?du kvalifik?ciju tos un

konkur?jo?as firma .

2.3.Monopsons.

Kad tikai viena komp?nija iest?jas pirc?jam uz tirg?, tad vi?a saucas par

monopsonisko. A par cik vi?a –vien?gais pirc?js, tad vi?a var ietekm?t uz

darba algas izm?ru. At??ir?ba no konkur?jo?iem firm?m, kuras ir iespiest?s

pie?emt jau eso?o tirg? darba algas samaksas formas, kas atrod savu

atsp?kojumu uz horizont?las pied?v?juma sl?pas, monopsonas komp?nijas

iegr?st?s ar pied?v?juma sl?pi, kura iet uz aug?u. Ar citiem v?rdiem, darba

pied?v?juma sl?pi ?iem firm?m –tas ir tirgus pied?v?juma sl?pa. Lai

palielin?tu ra?o?anu monopsoniskai komp?nijai ir j?palielina darba samaksu.

(At??ir?ba no vi?as, konkur?jo?a komp?nija var palielin?t ra?o?anu,

tur?j?ties jau eksist?jo?o l?meni darba samaksas tirg?, un var to dar?t

l?dz tai laik?, kad darba samaks?s l?menis nekrit?s l?dz t?diem izm?riem,

kuri var piev?st pie darba tirgus sa?aurin??anu.)

Par neparastu aspektu firmas darb?b?, kura ir piespiest? pie?emt ejo?o uz

aug?u darba pied?v?juma sl?pi, ir p?rk?p?ana maksim?las izdevumus uz darbu

virs darba algas. Ja konkur?jo?a firma pie?em uz darbu 10 darba vietas

nevis 9, tad stund?m izmaksas uz papildo?u darbinieku ir vien?di ar darba

samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 viet? pie??mis monopsona firma, tad

vi?ai ir j?maks? augst?ku darba algu visiem darbiniekiem atskaitot

nepiecie?am?bu maks?t vair?k papildus darbiniekiem. Pie?emsim, ka t?da

firma var?ja pie?emt uz darbu 9 darbiniekus pie likmes –7 dol?ri stund?,

bet ja vi?a grib?tu pie?emt 10 darbiniekus, tad vi?ai ir j?maks? 7,5 dol?ri

stund?. T?da veid?, 9 darbiniekiem n?c?s maks?t 63 dol?ri stund? (7*9) ,bet

10 –75 dol?ri (7.5*10) ,kas noz?me maksu p?d?ja darbinieka no nor??ina 12

dol?ri stund?- vair?k liel?k neka 7.5 dol?ri stund?3.

Maksim?las darba izmaksas p?rk?pj darba likmi, un t?s ietekm? uz monopsona

uzved?bu. Maksim?lam ien?kumam, a zin?ms, jebk?dai firmai ir j?pie?em

papildo?u darbasp?ku tikl?dz, kam?r maksim?ls naudas produkts nepiel?dzin?s

ar maksim?lam izmaks?m papildus darbiniekus (MCL).

MRP = MCL

(3)

Par cik maksim?lie izdevumi uz darbu monopsonistam ir liel?k darba algas

likmi ,tad vi?am j?beidz pie?em?anu uz darbu jaunus darbiniekus k?da

punkt?, kur maksim?ls naudas produkts p?rsniedz darba algu. K? parad?ts

9.z?m?jum?, monopsonists pie?em uz darbu darbinieku skaitu vien?du ar EM,

t?p?c ka tie?i ?aj? punkt? maksim?ls naudas produkts ir vien?ds ar

maksim?lam izmaks?m uz darbu (punkts X). tom?r monopsoniskai firmai darba

samaksa iz maz?ka nek? maksim?ls

darba samaksas l?menis ,kur? ir nepiecie?ams lai pa?emtu uz darbu EM

darbiniekus, kur? var?ts b?t atrasts uz piedavajuma sl?p?, -tas ir WM(

punkts Y). T?da veid?,

3?eit pie??m?m no hipot?zes, ka monopsons nezina, k?dus darbiniekus vi??

var pie?emt par 7 dol?riem stund?, bet k?dus par 7.5 dol?rus stund?. Vi?am

ir zin?ms tas, ka ja vi?? grib pie?emt 10 darbiniekus, vi?am ir j?maks? 7.5

dol?ri stund?, bet ja vi?? v?l?s pie?emt 9, tad vi??m ir j?maks? tikai 7

dol?ri stund?. T?p?c visi darbinieki sa?em vien?du darba algu.

naudas produkts. Ja z?m?jums 9.parad?tu situ?ciju konkurent? tirg?, katra

firma pie?emtu uz darbu darbiniekus kam?r maksim?ls naudas produkts neb?tu

vien?ds ar darba algu. Tad grafiks MRP k??st par piepras?juma likmi uz

darbu. ?aj? gad?jum? darba alga b?tu vien?da ar WC, bet nodarbin?t?ba

b?tu vien?da ar EC. pieverot uzman?bu uz to, ka uz monopsona tirg? darba

samaksa un nodarbin?t?ba b?tu maz?ka neka WC un EC.T?ri monopsono komp?niju

tirg? ir nedaudzu tas skaita samazin?s: par piem?ru var b?t og?ra?a ciemi,

kuri atrodas t?l?kas ciemos; vai ar? cukura plant?cij?s, kur cukura un

og?ra?a komp?nijas ir gandr?z vien?gas darba dev?jas. Ir ar?, ta?u, darba

dev?ji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un t?p?c vi?iem n?kas iegr?sties

ar ejo?u uz aug?u pied?v?juma sl?pi.

nomin?la Maksim?lie darba izdevumi (MLC )

darba

alga X Pied?v?jums

WC Z

T

WM Y

Maksim?ls naudas produkts (MRP)

0 EM EC ET

Nodarbin?to skaits

9.z?m. monopsons efekts.

Da??di ekonomisti dom?, ka da??ji par monopsono tirgu ir medm?su darba

tirgus, tie?i mazas pils?tas. Liel?ka da?a medm?su str?d? slimn?cas, bet

mazas pils?tas parasti ir tikai viena slimn?ca. Vi?upr?t ,t?das slimn?cas

uzvedas tie?i ka monopsoni un maks? maz?ku darba algu, neka maks?tu t?dos

apstak?os.4

Taj? pa?a laik? medm?su darba tirgus raksturo monopsona, tad tas pal?dz

saprast, k?p?c ir medm?su tr?kums. Pie darba algas l?me?a WM (sk. Z?mi. 9.)

darba dev?js –

monopolists –dotaj? piem?ra- slimn?ca –pie?ems uz darbu EM medm?su, t?p?c

ka tika tad maksim?ls ien?kums un maksim?lie izdevumi b?s vien?di. Bet ja

visas medm?sas

b?s pa?emti uz darbu uz darba algu vien?du ar WM ,tad kop?jais skaits

pie?emto uz darbu medm?su b?s vien?ds ar ET. bet par cik pie WM pied?v?jums

nesasniedz punktu ET, tad medm?sas pietr?kst. T?da gad?jum? slimn?cas

vad?t?jam, varb?t, ir j?padom?

par to, lai pie?emt uz darbu vair?k medm?sas uz darba likmi vien?du ar WM,

bet varb?t vi?? nevar un negrib ?o, lai nepalielin?tu nodarbin?t?bu vair?k

p?r l?meni EM! medm?su tr?kums, t?da veid?, vair?k ??iet? nek? ir ?sten?b?.

V?l viens piem?rs monopsonisk?m tirgum ir skolot?ju darba tirgus ?rpus

liel?m pils?t?m. Nedaudz, ta?u, r?da uz to, ka priv?tfirm?m l ielas

pils?t?s ir pietieko?as varas, lai lai b?tu monopson?m. Koncentr??ana

darbasp?ka nedaudzu darbadev?ju rokas maz ietekm? uz izmaks?tam darba

Страницы: 1, 2, 3