Bankovskoe delo

Bankovskoe delo

Latvijas Universit?tes

Ekonomikas un vad?bas fakult?te

Finansu un kred?ta katedra

Refer?ts

Naudas un banku sist?ma

Centr?l? Banka

R?ga 1998

SATURS

Ievads 3

1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze 4

1.1 Centr?l? banka 4

1.2 Komercbankas 5

1.3 Speci?l?s un invest?ciju bankas un p?r?j?s kred?tiest?des 6

2. Latvijas banka 7

2.1 Latvijas Bankas v?sture 7

2.2 Latvijas bankas strukt?ra 8

Secin?jumi un priek?likumi 10

Izmantot?s literat?ras saraksts 11

Pielikums 12

Ievads

Centr?lai bankai valst? ir noz?m?g?k? vieta banku sist?m?. Centr?l? banka

ir galvenais posms banku sist?m?, un t? ar da??du monet?ro politiku

instrumentiem regul? naudas apgroz?bu valst?.

P?c neatkar?bas atg??anas 1991. gad? Latvij? tika uzs?ktas reformas, lai

valst? izveidotu tirgus ekonomiku. Stabiliz?cijas un struktur?lo reformu

programmas ietv?ra strauju cenu liberaliz?ciju, subs?diju atcel?anu,

finansu discipl?nas pastiprin??anu un liber?las tirdzniec?bas un maks?jumu

sist?mas izveido?anu. Jau pa?os reformu procesa pirms?kumos Latvij? tika

ieviesta nacion?l? val?ta, t?d?j?di Latvijas Bankai radot iesp?ju ?stenot

neatkar?gu monet?ro politiku. Latvijas Bankai ir nacion?l?s val?tas

emisijas monopolties?bas. Veidojot un ?stenojot monet?ro politiku, Latvijas

Banka ir juridiski un faktiski neatkar?ga.

1997. gad? bankas sagatavoja finansu p?rskatus saska?? ar Starptautiskajiem

gr?matved?bas standartiem un tos p?rbaud?ja starptautiskas auditorfirmas.

1997. gad? banku sektora kop?jais kapit?ls un rezerves palielin?j?s par

21%, kop?jie akt?vi - par 17% un noguld?jumi - par 28%.

?? refer?ta m?r?is ir p?t?t un analiz?t Latvijas Banku, t?s b?t?bu, noz?mi

valsts ekonomik?, apskat?t banku sist?mu kopum?, nov?rt?t un izteikts

secin?jumus par Latvijas Banku.

Lai sasniegtu refer?t? izvirz?tos m?r?us ir svar?gi risin?t sekojo?us

uzdevumus:

1) par?d?t bankas sist?mu un t?s elementus;

2) atspogu?ot Latvijas Bankas v?sturisko att?st?bu, t?s strukt?ru;

3) apl?kot un izp?t?t Latvijas Bankas tagad?jo darb?bu un darb?bas m?r?us.

Probl?mu p?t??anai galvenok?rt izmantota Latvijas Bankas izdales materi?lus

par bankas ekonomiskajiem r?d?t?jiem.

P?t??anas periods ietver posmu no 1991.gada l?dz 1998.gada vidum, bet

apskatot Latvijas Bankas v?sturisko att?st?bu tas sniedzas l?dz 1918.

gadam.

Refer?t? ir izmantoti LR - likumi, kas ir saist?ti ar bank?m, autoru

speci?l? ekonomikas literat?ra, k? ar? statistiskie izdevumi.

1. Banku sist?mas elementi un to anal?ze

Lai var?tu izprast k? centr?l? banka valst? regul? ekonomiku,

?stenojot naudas un kred?ta politiku, j?apl?ko un j?analiz? visa banku

sist?ma kopum?.

Banku sist?ma ir ar likumu noteikts banku un kred?tiest??u kopums,

kas darboj?s noteikt? sakar?b?. Pasaul? pla?i izplat?ta ir divpak?pju banku

sist?ma.

1.1 att?ls

1.1 att?ls. Banku sist?mas uzb?ve.

1.1 Centr?l? banka

Katras valsts banku sist?mas galvenais un centr?lais posms ir centr?l?

banka. Vairum? valstu t? ir neatkar?ga banka, kas ir likumdev?ja p?rzi??.

Tai ir monopolties?bas izlaist naudu apgroz?b? un regul?t t?s kust?bu

valst?. Centr?l?s bankas funkcijas ir ??das [5, 86]:

1. naudas emisija un naudas apgroz?bas regul??ana;

2. valsts kasiera funkcija;

3. banku bankas funkcija;

4. ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m.

Naudas emisijas un naudas apgroz?bas regul??ana ir sen?k? un viena no

svar?g?kaj?m centr?lo banku funkcij?m. Likums nosaka, ka centr?lai bankai

ir monopolties?bas izlaist naudu apgroz?b?. Da??s valst?s ir saglab?jies

otrs emisijas centrs, t.i., Finansu ministrija, kas izlai? valsts kases

z?mes.

Centr?laj? bank? ir atv?rti centr?lo un viet?jo valsts p?rvaldes org?nu, k?

ar? valsts kases teko?ie konti br?vo naudas l?dzek?u glab??anai. T? veic

visas oper?cijas, kas ir saist?tas ar valsts l?dzek?u sa?em?anu,

izlieto?anu un glab??anu. Centr?l? banka veic ar? visas oper?cijas, kas ir

saist?tas ar valsts v?rtspap?riem, pie??ir valstij kred?tus.

Centr?l? banka neapkalpo uz??mumus un fiziskas personas, bet t?s klienti ir

komercbankas un citas kred?tiest?des, t?p?c ar? centr?lo banku d?v? par

“banku banku”. Komercbankas un kred?tiest?des centr?laj? bank? glab? savas

rezerves, kuras ir oblig?tas un noteiktas ar likumu. Centr?l? banka

izsniedz ar? aizdevumus komercbank?m un kred?tiest?d?m.

Ekonomikas regul??ana ar naudas un kred?ta metod?m ir pas?kumu kopums, kuru

?stenojot centr?l? banka izmaina naudas daudzumu apgroz?b?, banku kred?ta

lielumu, procentu likmes un citus naudas apgroz?bas un aizdevumu kapit?la

tirgus r?d?t?jus. Naudas un kred?ta politikas virzieni ir ??di [5, 88]:

1. kred?ta ekspansija jeb kred?ta palielin??ana;

2. kred?ta restrikcija jeb kred?ta sa?aurin??ana.

1.2 Komercbankas

Komercbankas banku sist?m? ir galvenais posms. T?m ir vispla??kais iest??u

t?kls, t?s apkalpo visda??d?kos klientus un taj?s koncentr?j?s visliel?kais

kapit?ls. Komercbankas ir finansu iest?des, kas darbojas k? starpnieks

starp uzkr?j?jiem un aiz??m?jiem. T?s pie?em depoz?tus no fizisk?m un

juridisk? person?m, tad izmanto ?os depoz?tus, lai pie??irtu aizdevumus

cit?m fizisk?m un juridisk? person?m.

Komercbankas oper?cijas dal?s 3 liel?s grup?s [ 5, 92]:

1. pas?v?s;

2. akt?v?s;

3. komisijas.

Veicot pas?v?s oper?cijas, komercbankas mobiliz? un uzkr?j br?vas naudas

kapit?lus. Pas?v?s oper?cijas rezult?t? veidojas bankas resursi jeb pas?vi.

Pas?vus veido bankas pa?a kapit?ls - dibin??anas pamatkapit?ls, rezerves

kapit?ls un nesadal?t? pe??a. Otra pas?vu grupa ir noguld?jumi. Noguld?jumi

var b?t termi?noguld?jumi un piepras?juma noguld?jumi. Banka savus resursus

var veidot ieg?d?joties no cit?m bank?m l?dzek?us k? ar? p?rdodot

v?rtspap?rus ar nosac?jumu, ka tos atpirks.

Pas?vo oper?ciju rezult?t? mobiliz?tos naudas l?dzek?us banka iegulda

da??dos pas?kumos ar m?r?i g?t pe??u. Komercbankas izsniedz kred?tus par

augst?kiem procentiem nek? par piesaist?tajiem l?dzek?iem ir j?maks?.

Akt?vaj?m oper?cij?m v?l pieder invest??ana kapit?lieguld?jumos un naudas

l?dzek?u izvieto?ana v?rtspap?ros.

Komisijas oper?cijas banka veic klienta uzdevum?, sa?emot par to

noteiktu atl?dz?bu.

Latvij? komercbankas un p?r?j?s kred?tiest?des regul? 1995. gada 5.

oktobr? pie?emtais " Kred?tiest??u likums", k? ar? likumi - "Par

uz??m?jdarb?bu", "Par akciju sabiedr?b?m", "Par v?rtspap?riem" u.c likumi

un normat?vie akti.

Saska?? ar likuma "Par Latvijas Banku" 10. pantu Latvijas Banka veic banku

un p?r?jo kred?tiest??u darb?bas uzraudz?bu un rev?ziju. ?o funkciju

veik?anai Latvijas Bank? ir izveidota Kred?tiest??u uzraudz?bas p?rvalde,

kuras kompetenc? ietilpst kred?tiest??u licenc??ana (Licenc??anas da?a,

Juridisk? da?a), uzraudz?ba (Uzraudz?bas da?a), k? ar? akt?va l?dzdal?ba

banku darb?bu regul?jo?o likumdo?anas aktu izstr?d? un Latvijas Bankas

normat?vo noteikumu sagatavo?an? (Metodikas un anal?tisk? da?a).

Bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir ekvivalents 5 milj. ekiju,

kas p?rr??in?ti latos p?c Latvijas Bankas noteikt? val?tas kursa. T?m

bank?m, kuras bija re?istr?tas jau l?dz "Kred?tiest??u likuma" sp?k?

st??an?s br?dim, saska?? ar ?? likuma p?rejas noteikumiem j?iev?ro, ka

bankas minim?lais dibin??anas pamatkapit?ls ir:

1. no "Kred?tiest??u likuma" st??an?s sp?k? l?dz 1996. gada 31. martam - ne

maz?ks k? 100 000 latu;

2. no 1996. gada 1. apr??a l?dz 1998. gada 31. martam - ne maz?ks k? 1 000

000 latu;

3. no 1998. gada 1. apr??a l?dz 1999. gada 31. decembrim - ne maz?ks k? 2

000 000 latu.

Lielo riska dar?jumu ierobe?ojumi.

Kred?tiest?des dar?juma risks tiek kvalific?ts k? liels, ja dar?juma apm?rs

p?rsniedz 10% no kred?tiest?des pa?u kapit?la. Lielo riska dar?jumu

kopsumma nedr?kst p?rsniegt kred?tiest?des pa?u kapit?lu vair?k nek?

asto?as reizes. Par kred?tu, kas p?rsniedz 100 000 latu, kred?tiest?dei

ned??as laik? p?c t? pie??ir?anas j?inform? Latvijas Banka. Riska dar?jumu

apm?rs ar vienu klientu (savstarp?ji saist?tu klientu grupu) nedr?kst

p?rsniegt 25% no kred?tiest?des pa?u kapit?la. Riska dar?jumu apm?rs ar

person?m, kuras saist?tas ar kred?tiest?di, nedr?kst kopsumm? p?rsniegt 15%

no kred?tiest?des pa?u kapit?la.

1.3 Speci?l?s un invest?ciju bankas, p?r?j?s kred?tiest?des

T? k? ?? refer?ta m?r?is ir par?d?t un analiz?t Latvijas Bankas

monet?ro politiku, kura t? ?steno, regul?jot naudas daudzumu apgroz?b?, bet

t? k? liel?kie naudas l?dzek?i tiek mobiliz?ti komercbank?s, tad autors

tikai ?sum? atspogu?os p?r?j?s bankas un kred?tiest?des.

Speci?l?s bankas ir bankas, kas specializ?ju??s k?das noteiktas

tautsaimniec?bas nozares apkalpo?an? vai atsevi??u oper?cijas veik?an?.

Parasti speci?lo banku grup? ietilpst lauksaimniec?bas, ?r?j?s

tirdzniec?bas un hipot?ku bankas. Latvij? past?v tikai 1 speci?l? banka -

Zemes un hipot?ku banka. T?s darb?bu regul? likums “Par zemes un hipot?ku

banku”, kas pie?emts 1995. gada janv?r? un noteikumi par hipot?ku

aizdevumiem.

Invest?ciju bankas mobiliz?tos naudas l?dzek?us iegulda da??d?s

tautsaimniec?bas nozar?s ilgtermi?a aizdevuma veid?. Likums “Par Latvijas

Invest?ciju banku” nosaka, ka t?s pamatm?r?is ir veicin?t Latvijas

ekonomikas att?st?bu.

P?r?j?s kred?tiest?des ir invest?ciju komp?nijas un invest?ciju

tresti, finansu komp?nijas, apdro?in??anas komp?nijas, kr?jkases, pensiju

fondi, lombardi, kred?ta korpor?cijas.

2. Latvijas Banka

Saska?? ar 1992.gada 19.maija pie?emto likumu “Par Latvijas Banku”,

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centr?l? banka. Latvijas Bankas

galvenais m?r?is ir, ?stenojot naudas politiku, regul?t naudas daudzumu

apgroz?b?, lai saglab?tu cenu stabilit?ti valst?. Latvijas Banka sav?

darb?b? veicina br?vu konkurenci, resursu efekt?vu pie??ir?anu un apriti,

finansu sist?mas stabilit?ti, koordin?ciju un uzraudz?bu.

2.1 Latvijas Bankas v?sture

1918. gada 18. novembr? tika proklam?ta Latvijas Republika, un no jauna

bija j?rada gan valsts finansu sist?ma, gan Latvijas nacion?l? val?ta.

Lai var?tu realiz?t sekm?gu monet?ro politiku, 1922. gada 7.

septembr? Satversmes sapulce pie??ma likumu par Latvijas Bankas dibin??anu.

Latvijas Bankai tika pie??irtas emisijas ties?bas. T?s pagaidu stat?ti tika

apstiprin?ti 1922. gada 19. septembr? ar Ministru kabineta l?mumu, un t?s

s?kotn?jais kapit?ls bija 10 milj. latu.

Banku nodibin?ja uz Valsts Kr?j- un Kred?tbankas b?zes, Latvijas

Bankai 1922. gada 1. novembr? p?r?emot t?s akt?vus un pas?vus, un jau

2.novembr? Latvijas Banka laida apgroz?b? 10 latu pagaidu banknotes - 500

Latvijas rub?u naudas z?mes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tie?o

valsts centr?l?s bankas uzdevumu - naudas z?mju emisiju, to nodro?in?juma

un apgroz?bas kontroli, gan komercdarb?bu, finans?jot un kredit?jot valsts

un priv?tos uz??mumus, iest?des un pilso?us.

1923. gada 24. apr?l? Saeimas plen?rs?de apstiprin?ja Latvijas Bankas

stat?tus, ko valsts prezidents J?nis ?akste parakst?ja 2. j?lij?. Banku

vad?ja padome un valde. Padomes sast?v? bija t?s priek?s?d?t?js, vi?a

vietnieks un 11 locek?u, bet vald? bija iek?auts galvenais direktors, vi?a

vietnieks un tr?s direktori.

Par pirmo padomes priek?s?d?t?ju tika iecelts finansu ministrs Ringolds

Kalnings. 1926. gad? par padomes priek?s?d?t?ju k?uva tautsaimnieks un

Saeimas deput?ts R?gas Diskonta bankas direktors J?lijs Celms, bet

1931.gad? vi?u nomain?ja ?dolfs Kl?ve, kas vad?ja padomi l?dz Latvijas

okup?cijai 1940. gad?.

1924. gad? jau bija izveidojusies Latvijas Bankas strukt?ra: bankas

centr?le (R?g?, K. Valdem?ra iel? 2a), 8 bankas noda?as, kuras veica visas

oper?cijas, un 14 noda?as, kuras veica tikai valsts kases funkcijas, k? ar?

da?as pas?va (noguld?jumu) oper?cijas. ??da strukt?ra saglab?j?s l?dz

1940.gadam.

1940. gada 17. j?nij? Latviju okup?ja Sarkan? armija un 5. august?

Latvija tika inkorpor?ta PSRS. 1940. gada 25. j?lij? tika pie?emts likums

par banku un lielo r?pniec?bas uz??mumu nacionaliz?ciju. Nacionaliz?t?s

kred?tiest?des apvienoja, un t?s k?uva par Latvijas Bankas noda??m.

13.j?lij? tika atlaista Latvijas Bankas vad?ba. Par jauno bankas padomes

priek?s?d?t?ju Ministru kabinets iec?la P?teri Ozolu. 3. august? tika

pie?emts likums par visu banku (ieskaitot Latvijas Banku) padomju

atcel?anu, nododot to pien?kumus jaundibin?taj?m vald?m. Par jauno Latvijas

Bankas direktoru (valdes priek?s?d?t?ju) Ministru kabinets iec?la K?rli

Zandersonu, par direktoriem - biju??s Latvijas Bankas padomes un valdes

locek?us: K?rli Vanagu, Ernestu Ozoli?u un J?ni Stalbovu. ??da bankas

vad?bas sh?ma funkcion?ja l?dz 1940. gada 10. oktobrim, kas bija Latvijas

Bankas juridisk?s likvid?cijas datums. Ar ?o dienu Latvijas Bankas viet?

st?j?s PSRS Valsts bankas Latvijas Republik?niskais kantoris k?

centraliz?t?s PSRS banku sist?mas sast?vda?a. Par t? pirmo p?rvaldnieku

tika iecelts PSRS Valsts bankas pilnvarotais Latvij? G. Teplovs, par vi?a

vietnieku k?uva K. Zandersons. Latvij? pak?peniski tika ieviesta PSRS

naudas sist?ma. Iedz?vot?jus iepriek? nebr?dinot, 1941. gada 25. mart?

anul?ja latu.

1941. gada j?nij? Latviju okup?ja V?cijas karasp?ks. Pirmaj?s dien?s p?c t?

ien?k?anas R?g? Latvijas Banka ats?ka darb?bu, ta?u naudas emisijas

ties?bas t? neatguva.

V?cu okup?cijas laik? centr?l?s bankas funkcijas veica R?gas valsts

kred?tkase. Tika realiz?ta ?pa?a okup?taj?m zem?m paredz?ta naudas

politika, kuras m?r?is bija ?o zemju pak?au?ana un izlaup??ana.

P?c 2. pasaules kara Latvija atkal non?ca PSRS finansu un kred?ta sist?m?.

Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet

Latvijas PSR naudas sist?ma atrad?s piln?g? t?s kontrol?.

80. gadu vid? PSRS politisk?s un ekonomisk?s p?rk?rto?anas rad?t?s iesp?jas

tika izmantotas ar? Latvij?, kur jau 1988. gad? s?k?s banku sist?mas

reorganiz?cija. 1987. gad? PSRS Valsts bankas Latvijas Republik?niskais

kantoris tika p?rd?v?ts par PSRS Valsts bankas Latvijas Republik?nisko

banku, ta?u par valsts centr?lo un emisijas banku nek?uva.

1990. gada 2. mart? Latvijas PSR Augst?k? padome pie??ma likumu "Par

bank?m" un l?mumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek

dibin?ta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - viet?j? centr?l? banka -

patst?v?ga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiec?b? pret

komercbank?m, valsts bud?eta kases izpildes organizatore un ekonomikas

regul?t?ja ar monet?r?s politikas instrumentiem. Ta?u tikai p?c 1990. gada

4. maija Deklar?cijas par Latvijas Republikas neatkar?bas atjauno?anu un

PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augst?k?s padomes 1991. gada

3.septembra l?mumu "Par Latvijas Republikas teritorij? eso?o banku iest??u

reorganiz?ciju" Latvijas Banka k?uva par re?lu centr?lo un emisijas banku.

T? p?r??ma sav? ?pa?um? un strukt?r? PSRS Valsts bankas Latvijas

Republik?nisko banku u.c. valsts kred?tiest?des. Par Latvijas Bankas

prezidentu k?uva Latvijas Republikas Augst?k?s padomes Ekonomikas komisijas

Banku un finansu apak?komisijas vad?t?js Einars Rep?e. 1992. gada 4. Mart?

Latvijas Republikas Augst?k? padome pie??ma likumu "Par 1922. gad?

dibin?t?s Latvijas Bankas ties?bu p?r?em?anu". Latvijas Bankas k? valsts

centr?l?s un emisijas bankas statusu gal?gi nostiprin?ja 1992. gada

19.maij? pie?emtie Latvijas Republikas likumi "Par bank?m" un "Par Latvijas

Banku". Pirmo reizi Latvij? likumdo?anas ce?? tika nodro?in?ta valsts

centr?l?s bankas neatkar?ba no vald?bas politikas. Likums "Par Latvijas

Banku" neparedz?ja t?s komercdarb?bu, t?p?c tika pie?emts l?mums par 49 t?s

noda?u p?rveido?anu un privatiz?ciju.

1990. gada 31. j?lij? Latvijas Republikas Augst?k? padome pie??ma l?mumu

"Par Latvijas Republikas naudas sist?mas izveido?anas programmu". Latvijas

nacion?l?s val?tas atjauno?anu sagatavoja Latvijas Bankas padome sadarb?b?

ar Latvijas un ?rvalstu konsultantiem. Tika izveidota Latvijas Republikas

Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maij? pie??ma l?mumu par

Latvijas Bankas pagaidu naudas z?mes - Latvijas rub?a - lai?anu apgroz?b?.

1993. gad? apgroz?b? tika ieviesta Latvijas Republikas nacion?l? val?ta -

lats. Nauda atguva agr?kajos gados zaud?t?s funkcijas. Naudas reformas

sekm?ga norise un lata ievie?ana rad?ja priek?noteikumus p?rejai uz tirgus

ekonomiku.

2.2 Latvijas Bankas strukt?ra

Saska?? ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Banku p?rvalda bankas

padome un valde. Bankas padomes sast?v? ir 8 cilv?ki: bankas prezidents,

vi?a vietnieks un 6 padomes locek?i. Bankas prezidents ir Latvijas Bankas

padomes priek?s?d?t?js. Latvijas Bankas padomes izveidot? valde 6 cilv?ku

sast?v? veic bankas praktisk? darba operat?vo vad??anu.

Latvijas Bankas prezidentu iev?l Saeima uz 6 gadiem. Pa?reiz?jais Latvijas

Bankas prezidents ir Einars Rep?e, kur? tika iecelts Latvijas Bankas

prezidenta amat? 1991.gada 3.septembr? un 1997.gad? atk?rtoti iev?l?ts.

Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas strukt?ru, pie?em darb? un

atbr?vo no darba Latvijas Bankas darbiniekus..

Latvijas Bankas padome pie?em l?mumus Latvijas Bankas v?rd?. T? nosaka

visp?r?jo naudas politiku, Latvijas Bankas akt?vo un pas?vo oper?ciju

procentu likmes. Bankas padome izskata ?rvalstu banku pieteikumus ?o banku

noda?u, fili??u un p?rst?vniec?bu atv?r?anai Latvijas Republik?, lemj par

licen?u izsnieg?anu ?o kred?tiest??u darb?bai Latvij?.

Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada bud?etu, nosakot, ka visi

bankas izdevumi sedzami no bankas ie??mumiem.

Latvijas Bankas valde veic bankas praktisk? darba operat?vo vad??anu,

realiz? bankas padomes direkt?vas naudas apgroz?bas un kred?tiest??u

uzraudz?bas jom?. Latvijas Bankas valdes priek?s?d?t?js ir Ilm?rs

Rim??vi?s, valdes priek?s?d?t?ja vietniece M?ra Raubi?ko un valdes locek?i

ir Roberts L. Grava, Reinis Jakov?evs, Helm?ts Anc?ns Antonija Sileniece

2.1 att?l? var apl?kot Latvijas Bankas strukt?ru. Padomes pak?aut?b? ir

valde un sekojo?as p?rvaldes - prezidenta konsultants, sabiedrisko

attiec?bu p?rvalde, iek??j?s rev?zijas p?rvalde, juridisk? p?rvalde, ?r?jo

sakaru p?rvalde, aizsardz?bas p?rvalde un kases un naudas p?rvalde, kuras

pak?aut?b? ir visas Latvijas Bankas fili?les. Zem valdes ir monet?r?s

politikas p?rvalde, kred?tiest??u uzraudz?bas p?rvalde, val?tas uzraudz?bas

p?rvalde, gr?matved?bas un nor??inu p?rvalde u.c. p?rvaldes.

Izmantot?s literat?ras saraksts

1. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku’’, 19.05.1992

2. Latvijas Republikas “Kred?tiest??u likums”, 05.10.1995

3. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Innvest?cijas banku”,

30.03.1993

4. E.Kassalis. Makroekonomika. - R.: LU, 1995. - 144 lpp.

5. E.Zelgalvis. Kapit?listisko valstu naudas apgroz?ba un kred?ts. - R.:

Zvaigzne, 1982. - 253 lpp.

6. Latvijas statistikas gadagr?mata

7. Inform?cija par Latvijas Banku elektronisk? form?

-----------------------

Kred?tiest?des

Speci?l?s bankas

Komercbankas

CENTR?L? BANKA

Invest?ciju bankas