Valsts investоciju programma 2002.-2004

projektiem TINA t?kl? (atsevi??iem galvenajiem ce?iem) ar izmaks?m, kas nav

maz?kas par 5milj.eiro, sa?aurina iesp?jamo no ISPA fondiem finans?jamo

objektu loku, t?d?j?di neatrisinot neatliekamas eso??s probl?mas vis?

valsts autoce?u t?kl?.

Pa?reiz?jais valsts autoce?u kritiskais st?voklis, kas ir veidojies

past?vo?? p?d?jo gadu finansu defic?ta rezult?t?, un neatliekam?s

uztur??anas vajadz?bas izsl?dz iesp?ju paredz?t l?dzfinans?jumu ISPA

projektiem. ?emot v?r? valsts autoce?u nozares ie??mumu prognozi 2002.-

2004.gadam, kur 2002.gad? periodisk?s uztur??anas un rekonstrukcijas

darbiem atv?l?tie l?dzek?i ir tikai 3.63 milj.Ls, bet eso?o kred?tsaist?bu

dz??anai nepiecie?ami 6.90 milj.Ls, jauni kred?ti, kas atmaks?jami no VACF,

tuv?kajos gados netiek pl?noti. Valsts autoce?u fonda l?dzek?i ir novirz?mi

uztur??anas darbiem citu neatliekamu pas?kumu realiz?cijai.

Laik? no 2001.-2007.gadam VIP ietvaros pl?nots realiz?t kompleksu autoce?u

att?st?bas projektu “Uzlabojumi Via Baltica mar?rut? un Rietumu –Austrumu

autoce?u koridor? “, kur? iek?auti:

a) pas?kumi pamatmar?rut? – Via Baltika mar?ruta (Aina?i – R?ga – Bauska

– Grenct?le) valsts galveno autoce?u A1 un A7 noteiktu posmu satiksmes

dro??bas uzlabo?anas un ce?a caurlaides sp?jas palielin??anas

pas?kumi;

b) ar pamatmar?rutu cie?i saist?tie projekti – Lidostas “R?ga” pievedce?a

rekonstrukcija;

c) Austrumu – Rietumu autoce?u koridora att?st?ba un pievadce?i Via

Baltica pamatmar?rutam, t.sk.:

. “?auro vietu” (ar nepietieko?u satiksmes kvalit?ti) uzlabojumi Kurzemes

autotransporta mar?rutos Liep?ja – R?ga un Ventspils – R?ga;

. Latgales autoce?a b?vniec?bas pabeig?ana (p?c 2003.gada) un kust?bas

dro??bas uzlabo?anas pas?kumi eso?aj? mar?rut? Lielv?rd?;

. Strat??iski svar?gu tiltu (5 gab.) rekonstrukcija atbilsto?i ES slodz?m.

Projekta realiz?cijas iesp?jam?bu nosaka valsts pamatbud?eta invest?ciju

pie??ir?ana (vismaz 2.5 - 3 milj.Ls gad?) projekta realiz?cijas laik?.

?emot v?r? VACF pl?notos ie??mumus no transporta l?dzek?u ikgad?jas nodevas

un akc?zes nodok?a par degvielu 2002. – 2004.gados, kura balst?ta uz

Finansu ministrijas prognozi, un nenoteikt?bu akc?zes nodok?a da?as

palielin??an? Autoce?u fond?, Lauku autoce?u programma ir atst?ta piln?gi

bez finans?juma. Min?t? iemesla d?? Satiksmes ministrija piesaka VIP k?

otro priorit?ti “Latvijas lauku autoce?u sak?rto?anas programmu”.

Lauku autoce?u sak?rto?anas galveno m?r?programmu ?steno?ana k?uva

iesp?jama, kad 1998.gada 2.j?nij? Saeima pie??ma groz?jumus likum? “Par

akc?zes nodokli naftas produktiem”, izmainot sadal?jumu starp valsts

pamatbud?etu un Autoce?u fondu, paredzot ar 1999.gadu taj? ieskait?t 60%

iepriek??jo 50% viet?. ?os papildus 10% Valsts autoce?u fonda ie??mumus

novirzot Latvijas lauku autoce?u sak?rto?anas programmas finans??anai,

sadalot tos div?s galvenaj?s m?r?programm?s:

. Re?ion?l?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.

. Viet?j?s noz?mes autoce?u sak?rto?anas programma.

1999.gada 27.j?lij? Latvijas Republikas Ministru kabineta s?d? izskatot

groz?jumus likum? “Par valsts bud?etu 1999.gadam” tika pie?emts l?mums

atlikt l?dz 2001.gadam Lauku autoce?u sak?rto?anas un att?st?bas programmas

realiz?ciju, ?emot v?r? priek?likumu par akc?zes nodok?a naftas produktiem

ie??mumu sadales mai?u no 60 % - 40 % uz 50 % - 50% starp valsts

pamatbud?etu un valsts speci?lo bud?etu – Valsts autoce?u fondu.

Satiksmes ministrija, k? tre?o svar?g?ko priorit?ti iek?au?anai VIP piesaka

“ Tiltu rekonstrukciju valsts autoce?os”. Projekts paredz veikt kritisk?

tehnisk? st?vokl? eso?o tiltu (78 gab.) rekonstrukciju, kuras rezult?t?

tiktu nov?rsti ekspluat?cijas laik? radu?ies boj?jumi un nodro?in?ta dro?a

satiksme. Ierobe?otas periodisk?s uztur??anas un rekonstrukcijas apst?k?os

tiltu tehniskais st?voklis strauji turpin?s pasliktin?ties. Ja projekts

netiks realiz?ts, turpin?sies konstrukciju t?l?ka sabruk?ana, k? rezult?t?

b?s j?ievie? da??di ierobe?ojumi transporta satiksmei p?r tiltiem, kas

iev?rojami kav?s tautsaimniec?bas att?st?bu. Atsevi??os gad?jumos iesp?jama

pat tiltu sl?g?ana satiksmei.

Nepietiekama finans?juma d?? daudzviet kritisk? st?vokl? atrodas pils?tu un

citu viet?jo pa?vald?bu p?rzi?? eso?ie ce?i un ielas. Lai ?odien

samazin?tie ce?u uztur??anas izdevumi n?kotn? nep?rv?rstos par milz?g?m

ce?u atjauno?anas izmaks?m, nepiecie?ams ?o ce?u, it ?pa?i pils?tu ielu,

regul?rs remonts. Situ?cijas uzlabo?anos var pan?kt tikai pilnveidojot

l?dzek?u sa?em?anu no ce?a lietot?jiem, un tas ir izdar?ms, pak?peniski

paaugstinot akc?zes nodokli degvielai, k? ar? pak?peniski palielinot

autoce?u fond? ieskait?m?s da?as ?patsvaru. Svar?gi ir att?st?t un uzlabot

ostu pievedce?us un galvenos tranz?ta mar?rutus, jo sevi??i pierobe?as zon?

ar Krieviju un Baltkrieviju, kur st?voklis ir visneapmierino??kais. Lemjot

par VIP valsts m?r?a dot?ciju un valsts Ce?u fonda l?dzek?u pie??ir?anu

pa?vald?bu autoce?u projektiem, Satiksmes ministrija par priorit?rajiem

uzskata projektus un pas?kumus, kas atbilst sekojo?iem krit?rijiem:

. Atbilst?ba nozares strat??ijai;

. Ekonomisk?s efektivit?tes r?d?t?ji;

. Projektu realiz?cijas termi?i;

. Projekta dokument?cijas gatav?bas stadija;

. Pa?vald?bu gatav?ba nodro?in?t l?dzfinans?jumu.

No nozares viedok?a atbalst?ma ir:

. lielo ostu pievedce?u uzlabo?ana;

. valsts galveno autoce?u posmu, kas iet cauri pils?t?m uzlabo?anu;

. kritisk? st?vokl? non?ku?o lielo un vid?jo tiltu rekonstrukciju;

. satiksmes dro??bas uzlabojumus un transporta sastr?gumu zonu likvid??anu

lielaj?s pils?t?s.

Nepiecie?ams turpin?t uzs?kto projektu realiz?ciju:

(TRm19) “Ma?istr?lais transporta ievads Liep?jas pils?t?” - m?r?is ir

izveidot jaunu transporta koridora Liep?ja - R?ga ievadce?u Liep?jas

pils?t?, t?d?j?di uzlabojot Liep?jas ostas sasaisti ar Austrumu

kaimi?valst?m un nodro?inot ostas att?st?bas iesp?jas. Projekts iek?aujas

mar?ruta Via Baltija ce?u sist?m? k? pievadce?? Via Baltija pamatmar?rutam.

(TRm22) “Driksas un Lielupes tilta rekonstrukcija ar pieej?m Jelgav?” –

m?r?is ir atjaunot Lielupes un Driksas tiltu nestsp?ju, t?d?j?di nodro?inot

transporta un g?j?ju kust?bu atbilsto?i satiksmes dro??bas pras?b?m.

(TRm14) “ Daugavpils pils?tas autotransporta mezgls” –m?r?is ir sak?rtot

Daugavpils pils?tas transporta strukt?ru, kas nodro?in?tu ?tru un ?rtu

kust?bu p?ri pils?tu ???rsojo?ajiem dzelzce?a posmiem.“

Ir uzs?kts darbs pie jauna Daugavas ???rsojuma R?gas pils?t? projekta

sagatavo?anas, un t? finans??anai paredz?ts piesaist?t ar? ISPA l?dzek?us.

Patreiz Eiropas Savien?ba atbalsta projekta sagatavo?anas darbu veik?anu,

un no PHARE programmas pie??irtie l?dzek?i tiek izmantoti konsultantu

pakalpojumu apmaksai. Uz satiksmes situ?cijas un kust?bas dro??bas

uzlabo?anu R?gas pils?t? ir orient?ts ar? R?gas Domes sagatavotais

projekts, kas paredz satiksmes vad?bas centra izveido?anu un luksoforu

moderniz?ciju. ?emot v?r? satiksmes situ?ciju R?g?, projektu realiz?cijas

gad?jum? uzlabojumus jut?s liela Latvijas iedz?vot?ju da?a. Satiksmes

ministrija atbalsta projektu iek?au?anu VIP.

Labi sagatavoti un atbalst?mi ir ar? Lub?nas, Ventspils, J?rmalas Saldus,

Gulbenes un J?kabpils pa?vald?bu projekti, kas paredz pils?tu savar?g?ko

transporta mar?rutu uzlabo?anu. Lemjot par finans?juma pie??ir?anu

konkr?tiem projektiem, priorit?te dodama projektiem, kuros pa?avald?ba ir

gatava piedal?ties ar savu finans?juma da?u (izp?tes un projekt??anas

darbi, l?dzfinans?jums, u.c.).

6. J?ras transports

No valsts viedok?a svar?gi ir realiz?t projektus, kas saist?ti ar ku?o?anas

dro??bas nodro?in??anu Latvijas teritori?lajos ?de?os un ost?s, k? ar?

Mekl??anas un gl?b?anas dienesta apr?kojuma moderniz?ciju atbilsto?i

starptautisko Konvenciju, kur?m Latvija ir pievienojusies, pras?b?m..

Ostas

Ventspils osta

Ventspils osta p?c kravu apgroz?juma ir liel?k? osta Baltijas j?ras re?ion?

un 1998. gada darb?bas r?d?t?ji to ierindo augstaj? 12. viet? Eirop?.

Ventspils specializ?jusies naftas un naftas produktu uzglab??an? un

p?rkrau?an?. Taj? tiek p?rkrautas ar? ??misk?s vielas (t.sk. amonjaks,

k?lijs, metanols), k? ar? ?ener?l?s un Ro-Ro kravas. 1997. gad? kravu

apjoms sasniedza 36.8 milj.t. un 1998.gad? saglab?j?s t?d? pat l?men?.

1999.gad? bija v?rojams kravu apjoma samazin?jums par 2.2%, sasniedzot 34.2

milj.t. Pieauga beramkravu apjomi (par 23%), lejamkravu apjomi samazin?j?s

par 1.2%, bet liel?kais kritums sk?ra ?ener?lkravas. Krievijas dzelzce?a

tarifu politikas rezult?t? par 50% samazin?j?s met?la ekspota apjomi.

2000.gad? kravu apjomi pieauga par 1.8%. Ventspils osta galvenok?rt tiek

izmantota Krievijas naftas, naftas produktu, met?la, k?lija s?ls, ??misko

produktu un met?la sakaus?jumu eksportam (apm?ram 12% Krievijas naftas tiek

eksport?ta caur Ventspili). Ventspils ostu ar Krieviju saista divi naftas

vadi, dzelzce?? un autoce??. Naftas vadi p?d?jos gados tiek ekspluat?ti ar

pilnu jaudu un izvirz?s jaut?jums par jauna naftas vada b?vniec?bu.

Ventspils osta nopelna l?dzek?us, un tai ir iesp?jas uztur?t un att?st?t

savu infrastrukt?ru. Svar?g?kie Ventspils ostas p?rvaldes projekti, kas

bija iek?auti VIP, saist?s ar ostas padzi?in??anu un ?ener?lkravu

(konteineru) termin?la att?st?bu. To finans??ana paredz?ta, kombin?jot

ostas l?dzek?us un garant?tus ?rvalstu kred?tus. Kop?j? infrastrukt?ras

projektu summa v?rt?jama ap 80 milj. Ls. L?dzv?rt?gas summas gatavojas

ieguld?t ar? stividoru komp?nijas savu kravas termin?lu att?st?b?. Projekta

realiz?cija uzs?kta 1996. gad? un to paredz?ts pabeigt l?dz 2002.gadam.

Finans?jums piesaist?ts no Eiropas Invest?ciju Bankas (28 MECU), k? ar?

pa?u l?dzek?iem.

Papildus ieguld?jumi nepiecie?ami Ventspils ostas transporta mezglu un

pievedce?u pilnveido?anai (dzelzce?am un autoce?iem). ?emot v?r? Ventspils

ostas noz?mi Latvijas ekonomik?, projektu realiz?cij? b?tu svar?gi

piedal?ties ar? ar VIP r?c?b? eso?ajiem resursiem, k? ar? m??in?t

piesaist?t ISPA l?dzek?us Ventspils ostas pievedce?u un pr?mju termin?la

att?st?bas projektam..

R?gas osta

R?gas osta specializ?jusies konteineru, kokmateri?lu, met?lu, naftas

produktu, miner?lm?slu, zivju produktu un pat?ri?a pre?u apstr?des

oper?cij?s. R?g? ir ar? pasa?ieru j?ras osta.

Lai R?gas osta var?tu sekm?gi konkur?t ar kaimi?valstu ost?m, piem?ram,

Sankt-P?terburgu, Tallinu, Klaip?du un Ka?i?ingradu, nepiecie?ama ostas

infrastrukt?ras rehabilit?cija, kas rad?tu labv?l?g?kus nosac?jumus kravu

un pasa?ieru apgroz?bas pieaugumam. Sevi??i ak?tas ir transporta pievedce?u

probl?mas, un to risin??ana iev?rojami uzlabotu gan ostas darb?bas

iesp?jas, gan satiksmes situ?ciju galvaspils?t?. Satiksmes ministrija

atbalsta priek?likumus iek?aut ar ostu saist?t?s koplieto?anas transporta

infrastrukt?ras att?st?bas projektus VIP, jo uzskata ka to realiz?cija

ietekm?s ?oti pla?as sabiedr?bas da?as dz?ves apst?k?us.

R?gas ostas darb?bu raksturo sekojo?i kravu apgroz?bas r?d?t?ji: 1996.gad?

- 7.4 milj.t. 1997. gad? bija v?rojams negaid?ti strauj? kravu pieaugums -

11.2 milj. t. 1998.gad? kravu apgroz?jums pieauga v?l par 19%, l?dz 13.3

milj.t., kas galvenok?rt izskaidrojams ar jaunizveidoto stividoru komp?niju

sekm?gu darb?bas uzs?k?anu un eso?o komp?niju darba efektivit?tes

uzlabo?anos. 1999.gad? kravu apjomi saruka par 9.8% un bija 12 milj.t. To

noteica fakts, ka Krievijas importa kravu apjoma samazin??an?s izsauca

strauju konteineru kravu samazin?jumu, bet dzelzce?a tarifu politika

atst?ja iespaidu uz met?la kravu apjomiem. 2000.gad? kravu apgroz?jums

pieauga l?dz 111.1% no 1999.gada l?me?a. Ir skaidri redzams, ka

iepriek??jos gados ieguld?t?s invest?cijas dod j?tamu rezult?tu. Satiksmes

ministrija atbalsta R?gas ostas p?rvaldes projektus, kas saist?ti ar ku?u

ce?a padzi?in??anu, kravu termin?lu un pasa?ieru ostas att?st?bu un

infrastrukt?ras moderniz?ciju, k? ar? Daugavas kreis? krasta teritoriju

att?st?bu.

Ostas ilgtermi?a att?st?bas programmas pas?kumi, kuru m?r?is ir iev?rojama

kravu un konteineru apgroz?juma jaudu, k? ar? pasa?ieru pl?smas

palielin??ana, ir iek?auti Transporta att?st?bas Nacion?laj? programm?.

Nepiecie?amo invest?ciju apr??ini pamatojas uz iev?rojamu transporta

pl?smas pieaugumu, kas 2010.gad? var?tu sasniegt aptuveni 20 milj. tonnu.

Liep?jas osta

L?dz ar Krievijas armijas karab?zes likvid??anu Liep?jas osta tiek

p?rveidota par tirdzniec?bas ostu. T? k? Liep?jas osta ziem? neaizsalst, t?

n?kotn? var?tu k??t par noz?m?gu tirdzniecisko un transporta centru starp

NVS un Eiropas valst?m. Liep?jas ostas specializ?cija b?s kokmateri?li,

met?ls un pre?u treileri un konteineri. Ir labas perspekt?vas ??misko un

naftas produktu apstr?des att?st?bai. Ro-Ro p?rvad?jumu apjomi Liep?jas

ost? iev?rojami pieaug un ?aj? kravas veid? Liep?ja ir vado?? osta Latvij?.

1996.gad? ostas kravu apjoms bija 1.61 milj.t. 1997.gad? tas pieauga l?dz

2.3 milj.t., un t?ds pats bija ar? 1998.gad?. Liep?ja bija vien?g? no

lielaj?m ost?m, kur? 1999.gad? bija v?rojams neliels kravu apjoma pieaugums-

1.2% apjom?, tom?r Ro-Ro kravu apjomi saruka par 25%. 2000.gad? tika

sasniegts iev?rojams kravu apjoma pieaugums (127.6% sal?dzinot ar

1999.gadu). Liep?jas ostai var?tu b?t patiesi optimistiska n?kotne, tom?r

pamatotas prognozes v?l ir p?ragri izteikt, jo k? tirdzniec?bas osta t?

darbojas sal?dzino?i neilgu laiku. K? pozit?vu tendenci var min?t

iev?rojamo priv?t? kapit?la piesaist??anu termin?lu un ostas piest?t?u

atjauno?an?. Galven?s valsts invest?ciju priorit?tes saist?s ar jaunu

pievedce?u un dzelzce?a savienojo?o ce?u b?vi, k? ar? karaostas kan?l?

atst?t? pies?r?ojuma likvid??anu, kuras kop?j?s izmaksas v?rt?jamas ap 5.5

milj. Ls.Eiropas Savien?bas PHARE programma 2000.gad? atbalst?ja projekta

realiz?cijas uzs?k?anu, pie??irot ?im m?r?im 1 milj.eiro. Citi projekti

saist?s ar navig?cijas dro??bas sist?mas uzlabo?anu ost?, k? ar? dzelzce?a

l?nijas Liep?ja - Jelgava rekonstrukciju, lai var?tu nodro?in?t pieaugo?o

p?rvad?jumu intensit?ti.

Maz?s ostas

Invest?cijas paredzamas ar? vair?ku mazo ostu infrastrukt?ras att?st?bai.

Satiksmes ministrija uzskata, ka ir m?r?tiec?gi piesaist?t da??ju bud?eta

finans?jumu mazo ostu att?st?bas projektiem, pie nosac?juma, ja tiek ?emts

valsts garant?ts kred?ts un piesaist?ti ostu nomnieku l?dzek?i. Tas at?auj

iev?rojami samazin?t projekta finansi?lo risku. ??d? veid? 1999.gad? tika

pabeigta M?rsraga ostas infrastrukt?ras rekonstrukcija, 2000.gad? paredz?t?

Salacgr?vas ostas att?st?ba tiks turpin?ta 2001.gad?. L?dz?gu sh?mu b?tu

m?r?tiec?gi pielietot ar? Skultes un Rojas ostu rekonstrukcijas projektos.

7. Avi?cija

Kop? Padomju Savien?bas sabrukuma transporta tirgus strukt?ra Latvij? ir

izmain?jusies - samazin?jies reisu skaits uz Austrumiem, bet palielin?jies

uz Rietumiem. Ekonomisk? pan?kuma period? pasa?ieru skaits R?gas lidost?

samazin?j?s no 2 milj. l?dz 310 000 pasa?ieriem 1996.gad? pasa?ieru skaits

palielin?j?s l?dz 500 000. 1997. gad? tas sasniedza 532 000 pasa?ieru un

1998.gad? pieauga l?dz 555 000. 1999.gad? bija v?rojams 1% liels skaita

pieaugums, sasniedzot 562 400 pasa?ierus. Ar? 2000.gad? bija v?rojams

neliels pasa?ieru skaita pieaugums.

L?dz ?im realiz?tie invest?ciju projekti R?gas lidostas rekonstrukcijai

galvenok?rt saist?ti ar skrejce?a seguma un mar???anas gaismas sist?mas

rekonstrukcijas projektu, kas paredz lidojumu dro??bas sist?mas

pilnveido?anu saska?? ar ICAO standartiem, k? ar? pas?kumiem, kas veicami,

lai var?tu uz?emt liel?kas lidma??nas. ?o projektu 10 milj. USD apjom?

finans?ja ERAB.

1997.gad? tika uzs?kts darbs pie pasa?ieru termin?la moderniz?cijas, kuru

paredz?ts pabeigt 2001.gad?. 1999. Tika nodots ekspluat?cij? jauns

pasa?ieru termin?la ielido?anas termin?ls, kura b?vniec?b? tika ieguld?ti

aptuveni 4 milj.Ls. 2000.-2001.gad? paredz?ts rekonstru?t lidma??nu

st?v??anas laukumus (peronu) un pievedce?us, k? ar? uzb?v?t jaunu

izlido?anas termin?lu, kura realiz?cijai pl?nots piesaist?t valsts galvotu

ilgtermi?a kred?tu no EIB, komercbanku kred?tus, k? ar? izmantot speci?l?

bud?eta – lidostas izlido?anas nodevas finans?jumu. Kred?tu atmaks??ana

paredz?ta no pasa?ieru izlido?anas nodevas ie??mumiem. Turpm?ko gadu

att?st?bas projekti b?s saist?ti ar lidostas kategorijas paaugstin??anu un

skrejce?a pagarin??anu.

8. Sakari un pasta pakalpojumi

Radio un telev?zijas nozare ekspluat? un att?sta tos sakaru nozares

tehniskos l?dzek?us, kuru darb?ba balst?s uz radio raido?o un uztvero?o

iek?rtu izmanto?anu, p?rraidot inform?ciju ar elektromagn?tisko vi??u

starpniec?bu. Radio un telev?zijas tehnisk?s izplat??anas organiz?ciju

uzdevums ir izplat?t valsts (sabiedrisko) programmu veidot?ju un priv?to

sabiedr?bu programmas, nodro?inot apst?k?us to kvalitat?vai uztver?anai.

Radio un telev?zijas att?st?ba paredz?ta sekojo?os virzienos:

. radio un telev?zijas raido?o t?klu un sist?mu moderniz?cija, lai

nodro?in?tu to kvalitat?vu darb?bu un rentabilit?ti;

. jauno radio un telev?zijas raido?o t?klu un sist?mu ievie?ana (ciparu

radiotelefonija, ciparu telev?zija) atbilsto?i pas?t?t?ja piepras?jumam

un Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes l?mumiem.

Sakaru nozares projekti l?dz ?im ir sa??mu?i sal?dzino?i nelielu atbalstu

VIP ietvaros, lai gan to ?steno?ana ir vit?li svar?ga visiem Latvijas

iedz?vot?jiem. Uz??mumu m?r?is ir moderniz?cija, kas pamatota ar

nepiecie?amo standartu ievie?anu un iev?ro?anu, kurus savuk?rt izvirza

Eiropas integr?cijas process.

Pasta sakariem ir liela noz?me citu ekonomikas sektoru efekt?va darba

nodro?in??an?, k? ar? to att?st?bas veicin??an?. Pasta sektor? galvenais

valsts politikas m?r?is ir att?st?t ?o pakalpojumu veidu, padarot to par

ienes?gu uz??m?jdarb?bu, kas interes?tu priv?to sektoru atbalst?t un

iesaist?ties pakalpojumu snieg?an?, t?d?j?di nodro?inot t? att?st?bu un

atbilst?bu pasaules standartiem. Pasta att?st?bas svar?g?kie pas?kumu

kompleksi, kuru sekm?gai realiz?cijai tiks piegriezta ?pa?a uzman?ba ir:

. pasta pakalpojumu tarifu sak?rto?ana atbilsto?i to faktiskaj?m izmaks?m;

. augstas pasta pakalpojumu kvalit?tes nodro?in??ana pakalpojumu tirg?,

veicot pasta tehnisk? apr?kojuma moderniz?ciju;

. pasta s?t?jumu re?istr?cijas nodro?in??ana pa to virz?bas ce?u;

. pasta s?t?jumu p?rvad??anas un dro??bas nodro?in??ana, ieg?d?joties

jaunus ekonomiskus transporta l?dzek?us, kas apr?koti ar kvalitat?viem

radiosakaru l?dzek?iem;

. jauna moderna ??iro?anas un apmai?as centra celtniec?ba, kas samazin?tu

pasta pakalpojumu pa?izmaksu un nodro?in?tu ?trumu un kvalit?ti.

Inform?tikas nozares att?st?ba ir viena no vald?bas noteiktaj?m priorit?t?m

un invest?ciju politika inform?tikas nozar? VIP ietvaros ir izdal?ta

atsevi??i no transporta un sakaru nozares invest?ciju programmas un netiek

apskat?ta ?aj? dokument?.

Secin?jumi

Kopum? var teikt, ka nozares strat??ija invest?ciju jom? ir orient?ta uz

eso??s infrastrukt?ras rehabilit?ciju, moderniz??anu un optimiz??anu,

atbilsto?i piepras?juma pieaugumam. Svar?gi ir iesp?jami ?s?k? laik?

likvid?t uzkr?to remontdarbu "defic?tu", lai izvair?tos no daudzk?rt

liel?kiem izdevumiem n?kotn?. Valsts transporta infrastrukt?rai j?nodro?ina

kvantitat?vi un kvalitat?vi r?d?t?ji, kas kopum? sekm?tu valsts ekonomisko

att?st?bu un tie?o invest?ciju piesaisti no priv?t? sektora. Integr??an?s

Eiropas transporta sist?m? izvirza savas pras?bas, kuras savuk?rt prasa

l?dzek?us no nacion?l? bud?eta. Taj? pat laik? bez “Eiropas noz?mes”

projektiem svar?gi ir realiz?t ar? citas nacion?l?s priorit?tes projektus,

jo sevi??i ce?u un dzelzce?a nozar?.

Svar?gs aspekts projektu izv?l? un atbalsta snieg?an? ir konkur?tsp?jas

saglab??ana da??du valstu un transport??anas mar?rutu starp?, jo sevi??i

attiec?b? uz tranz?ta kravu apstr?di.

Kop?j? Eiropas transporta politika v?rsta uz to, ka priorit?raj?

starptautiskas noz?mes transporta infrastrukt?r? (TINA t?kla elementos)

valst?m j?b?t gatav?m invest?t vismaz 1,5% no nacion?l? kopprodukta, jo

maz?ku l?dzek?u ieguld??ana nesekm? ekonomikas izaugsmi un integr?ciju, bet

?auj tikai eksist?t un l?n?m "no?st" eso?os resursus. ?emot v?r? Latvijas

transporta un tranz?ta nozaru lomu valsts ekonomik?, ?iem ieguld?jumiem

b?tu j?b?t v?l liel?kiem. Uzs?kot darbu ar Eiropas Savien?bas

pirmsiest??an?s struktur?lajiem fondiem – ISPA, svar?gi ir paredz?t

nepiecie?amo l?dzfinans?jumu no valsts bud?eta invest?cij?m, jo, ja t?ds

netiks sa?emts, past?v re?las iesp?jas, ka ISPA nauda netiks apg?ta piln?

apjom?.

Satiksmes ministrs A. Gorbunovs

E.B?rzi??

7028215

Страницы: 1, 2